Oglekļa Monoksīds: ķīmisks savienojums
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
CO pieder pie sāļus neradošajiem oksīdiem. Oglekļa monoksīds veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanas procesos. Oglekļa monoksīdu (sintēzes gāzes sastāvā) plaši lieto par metanola izejvielu. Tas arī ir viens no sintētiskās dīzeļdegvielas un benzīna ražošanas starpproduktiem (ražojot no akmeņoglēm). Oglekļa monoksīdu ģeneratorgāzes veidā agrāk lietoja par degvielu, ja nebija pieejami naftas produkti.
| Oglekļa monoksīds | |
|---|---|
  Oglekļa monoksīda struktūrformula un molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | oglekļa(II) oksīds, tvana gāze |
| CAS numurs | 630-08-0 |
| Ķīmiskā formula | CO |
| Molmasa | 28 g/mol |
| Blīvums | 1,145 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 68 K (-205 °C) |
| Viršanas temperatūra | 81 K (-192 °C) |
| Šķīdība ūdenī | 27,6 mg/l (25 °C) |
Iegūšana
CO var iegūt no oglekļa un skābekļa: sākotnēji ogleklis sadeg skābeklī un veidojas oglekļa dioksīds (reakcija ir eksotermiska):
- C + O2 → CO2
Tad kvēlojošās ogles to reducē par oglekļa monoksīdu (reakcija ir endotermiska):
- C + CO2 → 2CO
Toksikoloģija
Saindēšanās ar oglekļa monoksīdu notiek pēc tāda paša mehānisma, kā ar zilskābi un cianīdiem. Oglekļa monoksīds veido ļoti stabilu kompleksu (karboksihemoglobīnu) ar asinīs esošo hemoglobīnu, tādējādi hemoglobīns zaudē spēju pārnest skābekli. Saindēšanās ar tvana gāzi notiek ugunsgrēku laikā; atrodoties noslēgtās telpās, kur darbojas iekšdedzes dzinēji (garāžās); nepareizi ekspluatējot autonomās apkures iekārtas (pārāk agri noslēdzot krāsnis vai darbinot gāzes apkures iekārtas nepietiekamas skābekļa padeves apstākļos). Latvijā no tvana gāzes ik gadu mirst ap 150 cilvēku.
Saindējoties ar CO, vieglos gadījumos novērojamas galvassāpes, reibonis, nelaba dūša, vemšana, ādas piesārtums, paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens. Smagāk saindējoties, sākas miegainība, pēc tam samaņas zaudēšana, krampji, koma. Ja CO iedarbība turpinās, apstājas elpošana un sirdsdarbība, iestājas nāve. Pēc saindēšanās novēršanas bieži novērojamas smagas komplikācijas, kā smadzeņu asinsrites traucējumi, miokarda infarkts, redzes un dzirdes traucējumi.
Vieglas saindēšanās gadījumā cietušais nekavējoties jānogādā tīrā gaisā, var dot dzert stipru tēju vai kafiju, ostīt vati ar ožamo spirtu. Smagi saindējies cilvēks jāiznes tīrā gaisā (glābējiem jāuzmanās nesaindēties pašiem), jāatpogā apkaklīte un josta, jānodrošina miers un siltums. Nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Jādod skābekļa spilvens, bet tālākā ārstēšana veicama slimnīcā.
Telpās, kur darbojas sadegšanas apkures iekārtas, tiek ieteikts uzstādīt tvana gāzes detektorus.
Skatīt arī
- Oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze)
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oglekļa monoksīds.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Oglekļa monoksīds, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.