SQL (IPA: ; no angļu: Structured Query Language — 'strukturēto vaicājumu valoda') ir vaicājumu valoda, kas paredzēta datu manipulēšanai relāciju datubāžu pārvaldības sistēmās.
SQL atšķiras no standarta procedurālajām programmēšanas valodām ar to, ka tā darbojas ar ierakstu kopām, nevis apstrādā ierakstu pa ierakstam. Daudzi datu bāzu pārvaldības sistēmu izstrādātāji ir ieviesuši savās DBPS arī procedurālos papildinājumus un speciālas valodas, piemēram, Oracle — PL/SQL, Microsoft un Sybase — T-SQL, PostgreSQL — PL/pgSQL.
Tomēr, SQL valodai pievienojot papildu paplašinājumus, tā var iegūt arī procedurālo programmēšanas valodu funkcionalitāti, piemēram, plūsmas kontroles konstrukcijas.
SQL valodai nereti pretstatīta tiek NoSQL valoda.
SQL standartu revīzijas
Gads | Nosaukums | Cits nosaukums | Komentāri |
---|---|---|---|
1986 | SQL-86 | SQL-87 | Pirmoreiz publicējis ANSI 1986. gadā. ISO ratificējusi 1987. gadā. |
1989 | SQL-89 | FIPS 127-1 | Nelielas izmaiņas |
1992 | SQL-92 | SQL2 | Lielākas izmaiņas (ISO 9075). |
1999 | SQL:1999 | SQL3 | Pievienotas regulārās izteiksmes, rekursīvie vaicājumi, trigeri, neskalārie tipi un dažas objektorinetētās īpašības. |
2003 | SQL:2003 | Ar XML saistīti jauninājumi, loga funkcijas, standartizētas secības un kolonas ar aotoģenerētām vērtībām. | |
2006 | SQL:2006 | Palielināta funkcionalitāte, parādījās iespēja izmantot XQuery SQL pieprasījumos. | |
2008 | SQL:2008 | Uzlabotas logu funkcijas. | |
2011 | SQL:2011 | Pievieno laika datus (PERIOD FOR). Papildinājumi loga funkcijām un FETCH priekšrakstam. | |
2016 | SQL:2016 | Pievieno rindu modeļu pieskaņošanu, polimorfās tabulas funkcijas, JSON. | |
2019 | SQL:2019 | Pievieno daudzdimensiju masīvus (MDarray type and operators). |
SQL standarti nav brīvi pieejami. SQL:2003 var iegadāties ISO vai ANSI. Vairums datu bāzu pārvaldības sistēmu izstrādātāji ir ieviesuši savus papildinājumus un modifikācijas, kas neatbilst standartam.
SQL valoda ir iedalīta vairākos valodu elementos:
Visbiežākā operācija SQL ir vaicājums, ko veic ar deklaratīvo paziņojumu SELECT. SELECT atgriež datus no vienas vai vairākām tabulām vai vienādībām. Standarta SELECT pieprasījumiem nav ilgstošu seku uz datubāzi, bet tās var būt, izmantojot nestandarta SELECT paveidus, piemēram, SELECT INTO.
Vaicājumi atļauj lietotājam aprakstīt vēlamos datus, atstājot datu bāzu vadības sistēmu (database management system (DBMS)) atbildīgu par plānošanu, optimizēšanu, un fizisko darbību veikšanu, kas ir nepieciešams, lai saņemtu rezultātu.
Vaicājums ietver sarakstu ar kolonnām, kas būs ietvertas rezultātā tūlīt pēc SELECT atslēgvārda. "Zvaigznīte" ("*") var tikt lietota lai norādītu, ka vaicājumam jāatgriež visas kolonnas vaicātajās tabulās. SELECT ir vissarežģītākais priekšraksts SQL valodā, ar izvēles atslēgvārdiem un nosacījumiem, kas ietver:
SQL vaicājumus var iedalīt 4 daļās:
Transakciju kontroles vaicājumi (BEGIN WORK vai START TRANSACTION, COMMIT, ROLLBACK).
Būtu jānošķir alternatīvas SQL kā valodai un alternatīvas pašam relāciju modelim. Tālāk ir piedāvātas SQL valodas relāciju alternatīvas. Skatiet navigācijas datu bāzi un NoSQL, lai atrastu alternatīvas relāciju modelim.
Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article SQL, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.