Ticība Romuva


Baltu reliģija

Romuva ir lietuviešu neopagānu ticība. Tās pirmsākumi oficiāli meklējami 1930. gadā izveidotajā kopā „Romuva”, ko oficiāli turpināja 1992. gadā kā reliģiska kopa reģistrētā Senās baltu reliģijas kopiena „Romuva” (Senovės baltų religinė bendrija „Romuva“). Kopš 1968. gada viens no kustības galvenajiem dalībniekiem bija Jons Trinkūns.

Saskaņā ar Lietuvas 2001. gada tautskaites datiem, par piederīgiem Romuvai sevi uzskatīja 1270 cilvēku jeb 0,036% Lietuvas iedzīvotāju, bet 2011. gada tautskaitē šādu cilvēku bija jau 5118, padarot Romuvu par sesto lielāko un visstraujāk augušo reliģisko kopienu Lietuvā.

Vēsture

Ticība Romuva 
Senās baltu reliģijas kopienas „Romuva” karogs, kurā ugunskrusta veidā attēloti četri zalkši
Ticība Romuva 
Senās baltu reliģijas kopienas „Romuva” dalībnieku gājiens 2009. gadā

Romuva par senās baltu ticības atdzimšanu Lietuvā Romuva uzskata Daugavpils iedzīvotāja Jona Ģedimina Beržanska 1905. gadā uz Sanktpēterburgu nosūtīto vēstuli, kurā viņš pieprasīja tiesības izmantot „cara garantēto ticības brīvību” un aicināja Krievijas Impērijas varasiestādes oficiāli atzīt viņu par senās lietuviešu ticības pārstāvi, kas pēc 10 gadu ilgas sarakstes vainagojās panākumiem 1915. gadā.

1930. gadā Visomis Šidlausks izveidoja kopu „Romuva” un vērsās pie Lietuvas prezidenta Antana Smetonas ar aicinājumu atzīt viņus par Lietuvas nacionālo reliģiju, tomēr katoļu baznīcas spiediena un toreizējo politisko apstākļu dēļ jautājums tā arī palika neizskatīts.

1967. gadā sākās Romuvas kustības jaunais vilnis, Ķērnavā Trinkūnam ar domubiedriem atsākot tradicionālo vasaras saulgriežu — Rasas svētku — svinēšanu, kuros piedalījās aptuveni 100 cilvēku. Nākamos trīs gadus svinētāju skaits pieauga, līdz padomju varasiestādes pulcēšanos Ķērnavā aizliedza un to svinēšana turpmāk slepus norisinājās citās Lietuvas vietās. 1992. gadā Trinkūns ar domubiedriem reģistrēja Senās baltu reliģijas kopienu „Romuva”.

2018. gada pavasarī Lietuvas parlamenta deputātu grupa aicināja Seimu atzīt Romuvu par netradicionālu reliģisko organizāciju, tomēr jūnija beigās jautājuma izskatīšana tika atlikta. Pēc gada jautājums tika atkārtoti aktualizēts, un Seima pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīja 46 parlamenta deputātu, 19 bija pret, bet 18 atturējās, tomēr Seima otrajā lasījumā ar 40 balsīm par, 31 — pret, bet 15 parlamenta deputātiem atturoties likumprojekts tika noraidīts. „Romuva” vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas 2021. gadā atzina, ka Seims, nesniedzot pamatotu un objektīvu skaidrojumu kopienas neatzīšanai, pārkapis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Skatīt arī

Atsauces

Ārējās saites

Tags:

Ticība Romuva VēstureTicība Romuva Skatīt arīTicība Romuva AtsaucesTicība Romuva Ārējās saitesTicība Romuva

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

TuberkulozeSiguldaBauskas novadsLatviešu valodaElektrībaHipofīze1941. gada jūnija deportācijasHromosomaSaharozePārkinsona slimībaRīgas Doma kora skolaBebriMonarhijaKliedziensSaeimaSiguldas novadsVīneJānis Šipkēvics vecākaisLugaFacebookKārlis UlmanisEžiĀdolfs HitlersŪdensGlobalizācijaEmīla nedarbiČūskasViduslaikiLatvijas pamatiežiSitamie instrumentiLatvijas ģerbonisTuksnesisKlasicisms (mūzika)NaudaDezoksiribonukleīnskābeAkmeņoglesLudzas novadsKompassKopu teorijaVienšūņiApstākļa vārdsKristaps PorziņģisVentspils novada ciemu uzskaitījumsRumānijaRihards KolsTaro kārtisDaugavaNaudas vēstureLatvijas Valsts prezidentsMiķeļiNacionālsociālismsUkrainaSērskābeEmocijasMy Heart Will Go OnUpeDabas resursiMiniatūraRenesanseJēkabs KetlersProgrammēšanas valodaEiroSalu valstu sarakstsLidija Doroņina-LasmaneLabākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)SingapūraImants ZiedonisIndonēzijaLatvijas vēstureVilhelms PurvītisVisumsDabasgāzeLatvijas Nacionālā opera un baletsRainisGēnsItālijaParlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)Meža tipi LatvijāDreika šaurums🡆 More