2008—2010 Latvijas Finanšu Un Pārvaldes Krīze

gada Latvijas finanšu un pārvaldes krīze ir nosaukums ekonomiskai un politiskai krīzei Latvijā, kas 2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes iespaidā sākās 2008. gadā ar "Parex bankas" nacionalizāciju un turpinājās ar strauju IKP kritumu, valdības demisiju un Vecrīgas nemieriem 2009. gada 13. janvārī.

Latvijas vēsture
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
Latvijas portāls s d l

Lai glābtu Latvijas ekonomiku un novērstu politiskās krīzes padziļināšanos, Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu. 2009.—2011. gadā Latvijas valdība bija spiesta veikt radikālu valsts budžeta konsolidāciju.

2008. gada 10. novembrī Latvijas valdība parakstīja līgumu par "Parex bankas" nacionalizāciju, nododot 51% no bankas akcijām valstij piederošajai "Hipotēku un Zemes Bankai", bet pārējie akcionāri piekrita ieķīlāt savas akcijas, finanšu līdzekļus un nekustamos īpašumus par 14 miljoniem latu. Līdz 11. decembrim valsts "Parex bankā" kopumā jau bija ieguldījusi 406 526 000 latu un pārņēmusi 84,83% "Parex bankas" akciju, bet 23. decembrī valdība paziņoja, ka bankā ieguldīs papildus 287 miljonus eiro (200,7 miljonus latu), kas paredzēti eiro denominēto valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru iegādei.

2008. gada 11. decembrī Saeima apstiprināja valdības izstrādāto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kas paredzēja grozījumus vairāku nodokļu likmēm:

• paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmi no 18% uz 21% un samazināto likmi no 5% uz 10%, samazinot preču grupu skaitu, kam samazinātā likme tiek piemērota;
• palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem (Ls 2 uz Ls 4 par 100 l) un alkoholiskajiem dzērieniem (piem. visiem dzērieniem, izņemot alu un vīnu, no Ls 705 uz Ls 825 par 100 l absolūtā spirta), tabakai (no Ls 14 uz Ls 23 par 1 kg tabakas), degvielai (piem. dīzeļdegvielai par 1000 l no Ls 193 uz Ls 234) un kafijai (no Ls 50 uz Ls 100 par 100 kg);
• samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25% uz 23%;
• samazināt kopējo valsts un pašvaldības institūciju darba samaksas finansējuma apjomu par 15%.

Aicinājums atlaist Saeimu un 13. janvāra nemieri

Pamatraksts: 13. janvāra Vecrīgas nemieri

Sakarā ar pārmaiņām nodokļu politikā vairāki politiskie spēki izplatīja aicinājumu valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist Saeimu un uzaicināja visus Latvijas iedzīvotājus 2009. gada 13. janvārī, Doma laukumā, Vecrīgā piedalīties mītiņā. Mītiņa nobeigumā agresīvākie protestētāji izraisīja grautiņu, kurā tika nodarīti bojājumi vairākām Vecrīgā esošām ēkām un ielās esošām automašīnām. Sabiedrības lielā spiediena dēļ valsts prezidents uzdeva Saeimai un Ministru kabinetam uzdevumus līdz 2009. gada marta beigām ar nosacījumu, ka neizpildes gadījumā varētu tikt atlaista Saeima. Termiņa pēdējā dienā Valsts prezidents ar Latvijas Televīzijas un Radio starpniecību uzrunāja visu tautu, kurā paziņoja to, ka Saeima netiks atlaista.

Valdības nomaiņa (2009)

2009. gada 20. februārī ministru prezidents Ivars Godmanis valsts prezidentam iesniedza demisijas rakstu un valsts prezidents to pieņēma. Pēc konsultācijām ar politiskajām partijām, 26. februārī valsts prezidents aicināja Valdi Dombrovski sastādīt jauno Ministru kabinetu, kuru Saeima apstiprināja 12. martā. Jauno valdību veidoja partija “Jaunais laiks”, Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība, “Pilsoniskā savienība” un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurām kopā Saeimā bija 64 balsis. Finanšu ministra amatā Saeima apstiprināja ekspremjeru Einaru Repši.

2008. gada 19. decembrī Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Čehija, Polija un Igaunija) un Norvēģija vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā. 2008. gada 29. decembrī Latvijas Valsts kase saņēma pirmo aizdevumu 589,57 miljonu eiro apmērā (414,35 miljoni latu) un šis aizdevums bija jāsāk atmaksāt 2012. gada februārī.

2008. gada 23. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja valdības izstrādāto Latvijas banku sešu mēnešu atbalsta shēmu, kas paredz atbalstu maksātspējīgajām bankām garantiju vai, ārkārtējos gadījumos, kontrolpaketes pārņemšanas veidā, nepārsniedzot 10% no iekšzemes kopprodukta. Tajā pat dienā Starptautiskā Valūtas fonda valde apstiprināja 19. decembra starptautisko vienošanos par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim.

Bezdarbs

Ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijā bezdarba līmenis palielinājās no 5% 2008. gada janvārī, līdz 16,6% 2010. gada decembrī. Savukārt darba meklētāju skaits pieauga no 79 tūkstošiem 2008. gada janvārī, līdz 210 tūkstošiem 2010. gada decembrī, neskatoties uz to, ka faktiskais bezdarbs bija lielāks. Tātad šajā laika periodā darbu zaudēja vairāk nekā 160 tūkstoši ekonomiski aktīvu, darbspējīgu iedzīvotāju.

Simtlatnieki

Par simtlatniekiem krīzes laikā sāka dēvēt cilvēkus, kas tika iesaistīti pašvaldību darbā par 100 latu stipendiju (no kuras netika maksāti nodokļi un sociālās apdrošināšanas izmaksas). Šis programmas mērķis bija nodrošināt ar iztikas līdzekļiem cilvēkus, kas bija spējīgi strādāt fizisku darbu un atradās ilglaicīgos darba meklējumos un/vai nesaņēma bezdarbnieku pabalstu. Neskatoties uz to, ka šīs programmas organizētājs bija Labklājības ministrija, bet darbinieki tika piesaistīti pašvaldību darbam, lielākais programmas finansētājs bija ESF, kas programmas īstenošanai 2009.-2010. gadā piešķīra 24 miljonus latu. Simtlatnieki lielākoties tika piesaistīti šādos darbos: teritorijas labiekārtošanā; sabiedrisko ēku remontdarbos; pašvaldības meža atjaunošana, sakārtošana; pašvaldības ceļu apkopšanas darbi; darbi sociālā jomā; utt. Neskatoties uz to, ka programmas darbība bija paredzēta no 2009. gada līdz 2010. gada beigām, tika pieņemts lēmums programmas norisi turpināt.

Emigrācija

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes aprēķiniem, laikā no 2008. līdz 2010. gadam no Latvijas emigrēja aptuveni 117 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas aiz Krievijas armijas izvešanas 1992.-1994. gadā. Pēc Mihaila Hazana apgalvojuma, Latviju divos pēckrīzes gados pameta tikpat daudz iedzīvotāju, cik četros gados pirms krīzes. Taču tieši pēckrīzes gados valsti vairāk sākuši pamest augsti izglītotie darbspējīgie iedzīvotāji, kuri par emigrācijas iemeslu biežāk minējuši ne tik vien finansiālus cēloņus, bet arī nepatiku pret Latvijas politisko vidi un pauduši kritisku attieksmi par nākotnes izredzēm un dzīves kvalitāti Latvijā.

Līdz 2011. gada vidum Latvija no plānotā starptautiskā aizdevuma saņēma 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% tika izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% valsts parāda atmaksai, ~10% finanšu sektora stabilizācijai, bet 2,5% Parex bankas maksātnespējas novēršanai.

2010. gadā Latvijas preču eksports pieauga par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Tādējādi 2010. gada otrajā pusē Latvijā atjaunojās ekonomikas izaugsme.

2008. gadā Latvijā pirmo reizi ieviesa maksātnespējas procesu fiziskām personām, taču divu gadu laikā tam pieteicās mazāk nekā 50 iedzīvotāju. 2010. gadā stājās spēkā grozījumi, kas būtiski palielināja maksātnespējas procesa pieteikumu skaitu. Tomēr tas joprojām nav pieejams ievērojamam skaitam faktiski maksātnespējīgo un arīdzan attur emigrācijā esošo iedzīvotāju, kuriem ir hipotekārais kredīts, atgriešanos Latvijā.

2020. gadā Saeima pieņēma likumu, kas dod tiesības bankām vienpusēji dzēst krīzes laikā privātpersonu ņemtos hipotekāros kredītus, dzēsto summu neuzskatot par gūto ienākumu, kas būtu apliekams ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Saskaņā ar likuma anotāciju, šādu kredītu, kas norakstīti kā bankas ārpusbilancē esošs aktīvs jeb neatgūstams parāds, kopsumma uz likuma pieņemšanas brīdi tika lēsta ap 613 miljoniem eiro un attiecas uz aptuveni 8 tūkstošiem parādnieku un 5 tūkstošiem kredīta galvotāju.