Nacionalizācija: Process, kurā privātais bizness vai privātais īpašums nonāk valsts īpašumā

Dažkārt valstij var nodot arī citas īpašumu formas, piemēram, pašvaldības īpašumus. Pretējs process nacionalizācijai ir privatizācija jeb denacionalizācija; var būt arī municipalizācija, kad īpašums pāriet pašvaldības īpašumā. Visbiežāk rūpnieciskajā sektorā tiek nacionalizētas valstij vitālas nozares: transports, sakari, enerģētika, bankas un dabas resursi. Nacionalizācija parasti notiek politisku vai ekonomisku mērķu sasniegšanai.

Renacionalizācija notiek, kad valsts īpašums tiek privatizēts, bet vēlāk atkal nacionalizēts. Šādu procesu sauc arī par reverso privatizāciju.

Nacionalizējot īpašumu, bijušajiem īpašniekiem var tikt izmaksāta kompensācija vai īpašums tiek atņemts (ekspropriācija jeb konfiskācija) bez kompensācijas izmaksas.

Privātas bankas nacionalizācijas gadījumā šīs bankas parādnieki-rezidenti saskaņā ar LR Civillikuma 1857.pantu tiesību sakrituma rezultātā tiek atbrīvoti no parādsaistībām pret valsti, kas nacionalizējusi šo banku, rēķinoties ar Civillikuma 1857.panta noteiktajām sekām kā zaudējumu.

"Parex banku" Latvijas Republika 2008.gadā nacionalizēja ekonomisku apstākļu (vispasaules lielā ekonomiskā krīze) rezultātā, labprātīgi ieguldot šajā bankā no Valsts kases 874 miljonus latu, lai saglabātu Parex banku jau kā valsts banku bez kompensācijas izmaksas bijušajiem Parex bankas īpašniekiem.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nacionalizācija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)