Koknese (latīņu: Kukonouyes, Kukonois, vācu: Kokenhusen) bija seno latgaļu ķēniņvalsts (latīņu: regnum) pie Daugavas ūdensceļa.
Tās pārvaldes centrs atradās Kokneses pilī.
|
Tiek uzskatīts, ka senākā Kokneses vietvārda (Kukonoyse) etimoloģija saistāma ar vārdu “koks” (augšzemnieku “kūks”) — varbūt ar nozīmi “koku savākšanas, sanešanas vieta”. Vēsturiski bijuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie un krieviskie varianti. Kokneses vārda vikingu vai vācu cilmes (Koggen+naes — “kuģa deguns”) hipotēzes piekritēji to saista ar kuģa smailo galu.
Pēc citas hipotēzes vietvārds ir atvasināts no upes Koknas nosaukuma, kā agrāk tikusi dēvēta Pērses upe. Šo latgaļu izcelsmes vietvārdu krievi varējuši saprast no savas valodas viedokļa (куконос — 'kumps deguns') kā objektu, kas atrodas augstā izliektā zemes ragā. Liekas, par pareizu uzskatāms norādījums, ka šis latgaļu vietvārds citu valodu ietekmē pārveidojies (latīņu Kukenois, lejasvācu Kokenhus, Kokenhusen).
Rietumu pusē Koknese robežojusies ar Aizkraukles, Lielvārdes un Remines pilsnovadiem Daugavas lībiešu zemēs, ziemeļos ar Tolovas zemēm, austrumos ar Jersikas valsts Alenes pilsnovadu, bet dienvidos ar sēļu zemi, taču daudz nepārsniedzot Daugavu. Tādējādi Kokneses valsts ieņēmusi ap 20x50 km, t.i., ap 1000 km2, lielu teritoriju, kur atradušās četras piecas pilis.
Livonijas krusta karu laikā Kokneses pilī valdīja ķēniņš Viesceķis (rex Vesceka de Kukenois), kura kristītais vārds it kā bijis Vjačeslavs (kriviču: Vjačko) un, iespējams, viņš ir bijis Polockas kņazu (kuri bija cēlušies no skandināvu vikingiem) radinieks. Daļa Kokneses iedzīvotāju hronikā dēvēti par pareizticīgiem rutēņiem (latīņu: ruthenes), tomēr tas vēl nenorāda uz viņu etnisko piederību.
1207. gadā Viesceķis kļuva par Rīgas bīskapa vasali, pretī saņemot pusi no savām iepriekšējam zemēm. Vēlākie notikumi liecina, ka Kokneses valsts ziemeļu daļa (Baltavas pilsnovads) kļuva par bīskapa Alberta daļu. 1208.gadā Zobenbrāļu ordeņa vasalis Lielvārdes Daniēls iebruka Koknesē, tomēr Alberts fon Bukshēvdens lika Viesceķi atbrīvot. Kad viņu sasniedz ziņas par bīskapa došanos jūrā, Viesceķis nolēma atgūt varu Koknesē un nogalināja pilī esošos krustnešus. Tomēr bīskaps Alberts sakopoja spēkus karagājienam uz Koknesi, Viesceķis nodedzināja Kokneses pili un devās uz Krievzemi. Latgaļu pils vietā ordenis uzcēla mūra pili, kas kļuva par vienu no stiprākajām pilīm pie Daugavas ūdensceļa.
1215. gadā Polockas kņazs atsacījās no tiesībām uz Koknesi, lai gan viņam tādas nav bijušas. 1238. gadā pils nokļuva Rīgas bīskapa pakļautībā. 1269. gadā Koknesi izlēņoja Tīznehauzenu dzimtai. 1277. gadā Koknese ieguva pilsētas tiesības un kļuva par ilgstošu cīņu objektu starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapiju.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Koknese (valsts), which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.