Kālija Karbonāts: ķīmisks savienojums

Tas ir kālija ogļskābes sāls. Tehnisko kālija karbonātu sauc par potašu (nīderlandiešu: pot - pods, aschen - pelni), no tā cēlies kālija nosaukums angļu valodā - potassium.

Kālija karbonāts
Kālija karbonāta struktūrformula Kālija karbonāta kristālrežģis Pulverveida bezūdens kālija karbonāts
Citi nosaukumi	potaša, potašs
CAS numurs	584-08-7
Ķīmiskā formula	K2CO3
Molmasa	138,2055 g/mol
Blīvums	2290 kg/m3
Kušanas temperatūra	891 °C
Viršanas temperatūra	sadalās
Šķīdība ūdenī	112g/100ml (20 °C)

Kālija karbonāts ir sastopams lapu koku pelnos, no kurienes to agrāk arī ieguva. Sintētiski kālija karbonātu var iegūt kālija hidroksīda reakcijā ar ogļskābo gāzi.

2KOH + CO₂ → K₂CO₃ + H₂O

Kālija karbonāts veidojas arī, ogļskābei reaģējot ar vēl vājāku skābju (ciānūdeņražskābe, silīcijskābe) kālija sāļiem.

Kālija karbonāts šķīstot ūdenī daļēji hidrolizējas, veidojot kālija hidrogēnkarbonātu (KHCO₃) un kālija hidroksīdu, tāpēc šķīdums ir bāzisks.

K₂CO₃ + H₂O → KHCO₃ + KOH

Kālija karbonātu lieto ziepju un stikla ražošanā. Kālija karbonātu lieto arī par citu kālija savienojumu izejvielu. Tas ir mazāk kodīgs kā kālija hidroksīds. Kālija karbonātu lieto kā pārtikas piedevu E501.

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 17. gadsimtā darbojās Jelgavas, Kuldīgas, Lutriņu, Saldus, Skrundas, Tērvetes, Valgundes, Biržu, Kursīšu, Jaunauces, Zvārdes un Baldones potaša vārītavas.

Iegūto potašu izmantoja stikla, ziepju, salpetra un šaujampulvera ražošanai:

• stikla cepļi bija Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā un Skrundā;
• lielākā ziepju vārītava bija Klīvē, mazākas vārītavas — Mērsraga "Ziepjos", Annas muižas "Ziepniekos", Kuldīgā, Lutriņos un Skrundā;
• salpetri ražoja Mežotnes ("Salpetrās"), Tomes ("Sārmulos"), Pienavas ("Sārmās"), Svētes ("Zaļpēteros"), Jaunsvirlaukas ("Salputrās"), Lutriņu ("Sārmos"), Skrundas ("Sārmukalnos"), Slampes ("Sārmās"), Užavas (Sārnates muižā), Rucavas un Dignājas salpetra vārītavās;
• šaujampulveri ražoja Skrundas, Kandavas, Tomes, Baldones un Kuldīgas pulvera dzirnavās. No 1645. līdz 1658. gadam Kurzemes hercogistē ražoja ap 25 tonnu šaujampulvera gadā.