Kaiju Apakšdzimta

To tuvākie radinieki ir zīriņu apakšdzimtas (Sterninae) sugas. Līdz pat 21. gadsimtam lielākā daļa kaiju apakšdzimtas sugu tika klasificētas kaiju ģintī (Larus), bet, attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem, apakšdzimtas sistemātika ir ievērojami mainījusies, un ir izveidotas vairākas jaunas ģintis.

Kaiju apakšdzimta Larinae (Vigors, 1825)
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta	Kaijveidīgie (Lari)
Dzimta	Kaiju dzimta (Laridae)
Apakšdzimta	Kaiju apakšdzimta (Larinae)
Kaiju apakšdzimta Vikikrātuvē

 

 

Latvijā dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 17 kaiju apakšdzimtas sugas: kajaks (Larus canus), sudrabkaija (Larus argentatus), reņģu kaija (Larus fuscus), melnspārnu kaija (Larus marinus), Kaspijas kaija (Larus cachinnans), Vidusjūras kaija (Larus michahellis), Kamčatkas kaija (Larus schistisagus), lielā polārkaija (Larus hyperboreus), mazā polārkaija (Larus glaucoides), zivju kaija (Ichthyaetus ichthyaetus), melngalvas kaija (Ichthyaetus melanocephalus), acteku kaija (Leucophaeus atricilla), lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus), mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus), trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla), sārtā kaija (Rhodostethia rosea), un šķeltastes kaija (Xema sabini). Visbiežāk sastopamās kaijas Latvijā ir lielais ķīris, sudrabkaija un kajaks.

No 10 kaiju apakšdzimtas ģintīm Latvijā novērotas 7 ģintis: kaijas (Larus), trīspirkstu kaijas (Rissa), ķīri (Chroicocephalus), šķeltastes kaijas (Xema), sārtās kaijas (Rhodostethia) un zivju kaijas (Ichthyaetus).

Kaiju apakšdzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli jūrasputni. Mazākais apakšdzimtā ir mazais ķīris, kura ķermeņa garums ir 25 cm, svars 68 g, bet apakšdzimtas lielākā ir melnspārnu kaija, kuras ķermeņa garums var sasniegt 79 cm, bet svars 2,3 kg. Visām kaiju sugām ir samērā līdzīgas ķermeņa formas un proporcijas: palieli, masīvi ķermeņi, gari spārni un samērīgi kakli. Gandrīz visām sugām (izņemot trīs) astes ir noapaļotas. Šķeltas astes ir šķeltastes kaijai, sārtajai kaijai un Galapagu kaijai (Creagrus furcatus). Kaijām ir arī samērīgi garas kājas (garākas kā zīriņiem) un pēdas ar peldpleznām. Visbiežāk kaiju apsplavojums ir balts vai pelēks, ļoti bieži ar melnām pazīmēm uz spārniem un astes. Galva visbiežāk ir balta vai tumša — tumši brūna, pelēka vai melna. Galvas apspalvojums var arī būt mainīgs un atšķirties vairošanas sezonā no pārējā gada laika. Tām ir spēcīgi, viegli pagarināti knābji, kuru gals ir noliekts uz leju. Lielākajām sugām knābji ir salīdzinoši masīvāki kā mazākajām sugām. Knābis bieži ir dzeltens, oranžs vai sarkans.

Kaiju apakšdzimtas mazākā auguma sugām, lai pieaugtu un sasniegtu dzimumbriedumu, vajadzīgi 2 gadi, vidēja auguma kaijām — 3 gadi, bet lielajām — 4 gadi. Kaiju aprakstos attiecīgi mēdz lietot apzīmējumus — divu gadu kaijas, trīs gadu kaijas un četru gadu kaijas. Jaunajiem putniem visus šos gadus ir atšķirīgs apspalvojums no pieaugušiem īpatņiem. Turklāt katru gadu apspalvojums mainās, kļūstot arvien līdzīgāks pieaugušiem putniem. Pieredzējis putnu vērotājs pēc jaunputna apspalvojuma var noteikt tā vecumu.

Kaijas no visiem jūrasputniem ir vismazprasīgākās pret barību, tās barojas ar gandrīz jebko, ko var atrast. Tās pamatā barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, ūdens bezmugurkaulniekiem, turklāt kaijas barojas gan ar dzīviem upuriem, gan maitu. To ķermeņu uzbūve un anatomija tām atļauj justies vienādi ērti gan lidojot, gan peldot, gan staigājot. Kaijas staigāšanai pa sauszemei ir vislabāk piemērotie jūrasputni un mazāka auguma sugas uz sauszemes ir veiklākas nekā lielās sugas. Lidojumā kaijas ir veiklas un akrobātiskas, turklāt tās ļoti viegli paceļas gaisā. Kaijām ir ierobežotas iespējas ienirt, tādēļ tās nevar aizsniegt dziļāku zemūdens medījumu. Tādēļ, lai medītu dziļākos ūdeņos dzīvojošu medījumu, tās bieži seko lielajiem ūdens zīdītājiem, kas savukārt izbiedē iespējamos upurus, tiem liekot pacelties ūdens augšējos slāņos.

 

Kaiju apakšdzimtas sugas ir sastopamas visā pasaulē. Tās ligzdo visos pasaules kontinentos, Antarktīdas krastus ieskaitot, kā arī tās ligzdo Arktikas reģionā. Daudzas sugas ligzdo kolonijās gar jūras vai okeāna krasta līniju, priekšroku dodot salām. Tās retāk sastopamas tropu salās, lai gan dažas sugas mājo, piemēram, Galapagu salās un Jaunkaledonijā. Ir arī izņēmumi, piemēram, pelēkā kaija (Leucophaeus modestus) ligzdo iekšzemē, sausā tuksnesī, tālu prom no ūdens. Kopumā sugas atkarībā no ligzdošanas ieradumiem var iedalīt trīs atšķirīgās grupās: jūras tuvumā ligzdojošās, saldūdens tilpņu tuvumā ligzdojošās un iekšzemē ligzdojošās.

Liela daļa kaiju sugu ir migrējošas, tās ligzdo vēsākos reģionos, bet ziemo siltākos. Dažas sugas pārlido lielus attālumus, piemēram, Franklina kaija (Leucophaeus pipixcan), kura no Kanādas ziemot dodas uz Dienvidameriku, vai reņģu kaija (Larus fuscus). Tomēr lielākā daļa sugu nemigrē tik tālu. Daudzas sugas pārziemo atklātas jūras krastā, nelielā attālumā no ligzdošanas areāla.

 

 

 

 

 

 

Kaiju apakšdzimta (Larinae)

• Amerikas kaijas (Leucophaeus)
  • Acteku kaija (Leucophaeus atricilla)
  • Delfīnu kaija (Leucophaeus scoresbii)
  • Franklina kaija (Leucophaeus pipixcan)
  • Lavas kaija (Leucophaeus fuliginosus)
  • Pelēkā kaija (Leucophaeus modestus)
• Galapagu kaijas (Creagrus)
  • Galapagu kaija (Creagrus furcatus)
• Kaijas (Larus)
  • Aļģu kaija (Larus dominicanus)
  • Amerikas sudrabkaija (Larus smithsonianus)
  • Armēnijas kaija (Larus armenicus)
  • Atlantijas kaija (Larus atlanticus)
  • Austrumsibīrijas kaija (Larus vegae)
  • Baltgalvas kaija (Larus heermanni)
  • Belčera kaija (Larus belcheri)
  • Gredzenknābja kaija (Larus delawarensis)
  • Kajaks (Larus canus)
  • Kalifornijas kaija (Larus californicus)
  • Kamčatkas kaija (Larus schistisagus)
  • Kaspijas kaija (Larus cachinnans)
  • Kortesa kaija (Larus livens)
  • Lielā polārkaija (Larus hyperboreus)
  • Lielknābja kaija (Larus pacificus)
  • Mazā polārkaija (Larus glaucoides)
  • Melnastes kaija (Larus crassirostris)
  • Melnspārnu kaija (Larus marinus)
  • Pelēkspārnu kaija (Larus glaucescens)
  • Reņģu kaija (Larus fuscus)
  • Rietumu kaija (Larus occidentalis)
  • Sudrabkaija (Larus argentatus)
  • Vidusjūras kaija (Larus michahellis)
• Ķīri (Chroicocephalus)
  • Andu kaija (Chroicocephalus serranus)
  • Austrālijas sudrabkaija (Chroicocephalus novaehollandiae)
  • Brūngalvas kaija (Chroicocephalus brunnicephalus)
  • Hartlauba kaija (Chroicocephalus hartlaubii)
  • Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus)
  • Melnknābja kaija (Chroicocephalus bulleri)
  • Melnknābja ķīris (Chroicocephalus philadelphia)
  • Patagonijas kaija (Chroicocephalus maculipennis)
  • Pelēkgalvas kaija (Chroicocephalus cirrocephalus)
  • Saundersa kaija (Chroicocephalus saundersi)
  • †Šuahines kaija (Chroicocephalus utunui)
  • Tievknābja kaija (Chroicocephalus genei)
• Mazie ķīri (Hydrocoloeus)
  • Mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus)
• Sārtās kaijas (Rhodostethia)
  • Sārtā kaija (Rhodostethia rosea)
• Sniega kaijas (Pagophila)
  • Sniega kaija (Pagophila eburnea)
• Šķeltastes kaijas (Xema)
  • Šķeltastes kaija (Xema sabini)
• Trīspirkstu kaijas (Rissa)
  • Sarkankāju trīspirkstu kaija (Rissa brevirostris)
  • Trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla)
• Zivju kaijas (Ichthyaetus)
  • Baltaču kaija (Ichthyaetus leucophthalmus)
  • Melngalvas kaija (Ichthyaetus melanocephalus)
  • Oduāna kaija (Ichthyaetus audouinii)
  • Reliktā kaija (Ichthyaetus relictus)
  • Tumšā kaija (Ichthyaetus hemprichii)
  • Zivju kaija (Ichthyaetus ichthyaetus)

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaiju apakšdzimta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Putni dabā^{[novecojusi saite]}
• Olēdāju putnu ligzdu meklēšanas metodes
• Redzēt.lv: Kaiju dzimta
• Rudy's Gull-index
• IBC: Gulls (Laridae) Arhivēts 2011. gada 3. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Kaiju fotogalerija, sakārtota pa sugām