Islāms Eiropā

Lai gan lielākā daļa musulmaņu kopienu Rietumeiropā izveidojās nesen, pastāv gadsimtiem senas musulmaņu kopienas Balkānos, Kaukāzā, Krimā un Volgas reģionā.

Termins "Musulmaņu Eiropa" tiek lietots, lai apzīmētu valstis ar musulmaņu vairākumu Balkānos (Albāniju un Kosovu) un Eiropas valstu daļām, kurās ir ievērojamas musulmaņu minoritātes (Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, un dažas Krievijas Federācijas republikas), kas veido lielas Eiropas musulmaņu populācijas, lai gan lielākā daļa ir sekulāri.

Eiropas Savienības valstīs dzīvo 15 miljoni musulmaņu migrantu (3,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita). Visvairāk ES musulmaņu dzīvo Francijā, Vācijā, kā arī Apvienotajā Karalistē.

Balkāni

Lielas slāvu-musuļmaņu kopienas apdzīvo Balkānu pussalu, kā arī albāņi un turki.

Krima

Krimas pussalu blīvi apdzīvo krimas tatāri. Vēsturki pussalā pastāvēja Krimas haniste, ko 1783. gadā anektēja Krievijas Impērija.

Kaukāza

Kaukāzā islāma ir izplatīta ziemeļos, to piekopj ziemeļkaukāza tautas (avāri, dargi, lezgīni un citi). Tā Dagestānā islāmu piekopj absolūts vairākums iedzīvotāju. Vairāk nekā 96 % iedzīvotāju ir musulmaņi, 95 % np tiem ir sunnīti, bet 5 % ir šiīti. Aizkaukāzā islāmu piekopj azerbaidžāņi, tališi un adžāri.

Pievolga

Pievolgu apdzīvo tādas musuļmaņu tautas, kā tatāri un baškīri. Pirmā islāma valsts, kas tika dibināta 922. gadā pašreizējās Krievijas robežās bija Volgas Bulgārija, no kuras tatāri un baškīri pārmantoja islāmu.

Rietumeiropa

Mūsdienu Francijā lielākā daļa musulmaņu ir pirmās, otrās un trešās paaudzes imigranti no bijušajām Francijas kolonijām, kur islāms ir dominējošā reliģija. Lai gan musulmaņi Francijas kolonijās ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi, viņu masveida migrācija uz metropoli sākās 20. gadsimta vidū. Mūsdienās Francijas musulmaņu kopiena ir viena no lielākajām Eiropā. Lielākā daļa musulmaņu ir arābu vai berberu izcelsmes.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Islāms Eiropā.