Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Tatāri runā tatāru un krievu valodās, viņu galvenā reliģija ir islāms.
Tatāru apdzīvotas vietas | |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
~10 milj. | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Krievija 5 554 601 | |
Valodas | |
tatāru valoda, krievu valoda u.c. | |
Reliģijas | |
vairums musulmaņi | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri. | |
20. gadsimta beigās dažādiem tatāru atzariem piederīgo iedzīvotāju kopējais skaits pasaulē sasniedza 10 miljonus. Krievijas tautskaitēs pie tatāriem sevi pieskaitīja aptuveni 5,5 miljoni cilvēku, kas ir skaitliski lielākā Krievijas mazākumtautība jeb 3,87 % no valsts iedzīvotājiem.
No vēsturiskajiem dokumentiem zināms, ka 13. gadsimta vidū pēc krievu kņazu pakļaušanas Zelta Ordas tatāru baskaki (pārvaldnieki) piedalījās krievu kņazu karagājienu organizēšanā pret Livoniju, piemēram, Novgorodas Nikona hronikas vēstījumā minēts, ka baskaks Amragans 1269. gadā finansēja karagājiena rīkošanu uz Kolivaņu. Saglabājusies arī lielkņaza Jaroslava "grāmata", kas pamatojās uz Zelta Ordas hana Munketimura "jarliku": "Munke-Timura vārds kņazam Jaroslavam: dod vācu tirgoņiem ceļu savās zemēs. No kņaza Jaroslava Rīgas ļaudīm, lieliem un maziem un visiem: jūsu ceļš ir brīvs caur manām zemēm, kas nāks karot, ar tiem es darīšu, ko zināšu, bet tirgoņiem ceļš ir brīvs." Tāpat zināms, ka Livonijas kara laikā 1558. gada uzbrukumā Livonijas Konfederācijai piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru hana Šigaleja, vēlāk hana Sainbulata vadībā.
Pirmais islāmticīgo tatāru ieceļošanas vilnis Latvijā sākās līdz ar Rīgas industrializāciju 19. gadsimta beigās. 1890. gadā izveidoti musulmaņu kapi, senākā musulmaņu kapsēta ir Miķeļa kapos. Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara Latvijā ieceļoja tatāri no dažādām PSRS republikām. Piecdesmitajos gados Latvijā dzīvoja jau vairāki simti tatāru, ieradās vairāk nekā 20 Krimas tatāru, bet 1979. gadā Latvijā dzīvoja jau 3764, 1989. gadā 4828 tatāri. Pēc neatkarības atjaunošanas daļa tatāru izceļoja uz Tatarstānu un Krimu, bet daļa uz Eiropas Savienības valstīm.
Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
tatāri | 1541 | 115 | 72 | 43 | 39 | 1811 | 2671 | 3764 | 4828 | 3168 | 2164 |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Tatāri, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.