Glikogēns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās.
Cilvēkam glikogēns galvenokārt tiek veidots un uzkrāts aknu šūnās (hepatocītos) un muskuļos. Glikogēns kalpo par enerģijas rezervēm. Lielākās enerģijas rezerves ir taukaudos esošie tauki, bet glikogēns ir svarīgākais no enerģijas rezervēm izmantotajiem ogļhidrātiem dzīvniekiem. Muskuļos esošais glikogēns tiek pārveidots par glikozi un izmantots turpat, savukārt noārdītais glikogēns aknās tiek glikozes veidā transportēts uz jebkuru orgānu ķermenī.
Glikogēns ir analogs cietei, kas ir glikozes polimērs augiem, tādēļ tiek saukts arī par dzīvnieku cieti. Tam ir līdzīga struktūra kā amilopektīnam (cietes sastāvdaļai), taču tā molekulas ir vairāk sazarotas un kompaktākas nekā cietei. Glikogēns kalpo kā enerģijas rezerve situācijās, kad strauji nepieciešama enerģija, taču tā ir mazāka nekā, ja tiktu lietoti tauki.
Hepatocītos esošais glikogēns var sastādīt līdz pat 8% no kopējā aknu svara (100—120 g pieaugušajiem) tieši pēc ēdienreizes. Muskuļos glikogēns sastāda tikai 1% no to masas. Glikogēna daudzums, kas tiek uzglabāts ķermenī, ir atkarīgs no fiziskajiem treniņiem, pamata metabolisma un ēšanas paradumiem. Glikogēna sintēzi veicina aizkuņģa dziedzera hormons — insulīns.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Glikogēns, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.