Art Deco ir mākslas termins, kas apzīmē elegantu eklektisku dizaina stilu ar aizsākumiem ap 1920.
Šajā rakstā nav minēta būtiska informācija saistībā ar raksta tematu vai arī ne tik nozīmīga informācija ir pārāk uzsvērta. Teksts var radīt nepareizu priekšstatu par raksta tematu. Iemesls: konsekventi rakstā uzsvērta Latvija, lai gan Latvijai nav tik būtiska loma - par Latviju rakstam atsevišķi Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
gadu Parīzē. Stils izplatījās Latvijā un gandrīz pa visu pasauli līdz pat Otrā pasaules kara beigām. Stils ietekmēja praktiski visas nozares, ieskaitot arhitektūru, tēlotāja mākslu, lietišķo mākslu, interjera dizainu, rūpniecisko dizainu, modes un juvelierizstrādājumus, kā arī glezniecību, grafiku un kino.
Art Deco terminu ieviesa 1966. gadā izstādē Parīzē (Les Années 25', Art Deco), kad svinēja 1925. gada notikumu: Exposition Internationale des Arts Décoratifs et Industriels Modernes, kas bija Parīzes style moderne kulminācija. Art Deco kopumā pārstāvēja funkcionālisma un modernisma eleganci un šarmu. Art Deco lineārā simetrija, ģeometrija un leņķi skaidri norobežojās no plūstošās asimetriskās "organiskas formas" kas dominēja iepriekšējā jūgendstilā. Art Deco ietekmējās no daudziem agrā 20. gadsimta stiliem, ieskaitot neoklasiko arhitektūru, konstrukīvismu, kubismu, un futūrismu. Mākslas virziens reizēm iedvēsmojās no senās Ēģiptes un Acteku krāsām un formām.[nepieciešama atsauce] Lietpratēji apgalvo, ka vairākām dizainu kustībām bija politiski vai filozofiski zemteksti, bet Art Deco bija tikai dekoratīvs.[nepieciešama atsauce] Arhitektūras piemēri joprojām apskatāmi dažādās pasaules vietās, to skaitā Ķīnā, indijā, Latvijā, Kolumbijā un ASV. Lielākie un vispazīstamākie Art Deco arhitektūras pieminekļi ir Ņujorkas debesskrāpji: Empire State Building, Chrysler Building un Rokfellera centrs.
Lielās depresijas desmitgadē Art Deco stila variants paradījās tirgū: Plūdlīnijas (angļu: Streamlining). Streamline Moderne, arī Art Moderne bija vēlīns Art Deco dizainu stils, kas izcēla un uzsvēra laidenas formas, garas horizontālas līnijas un reizēm kuģniecības elementus.[nepieciešama atsauce] Kad Pāvils Dreijmanis bija Rīgas galvenais arhitekts, uzcēla laidenās formas Latviešu akciju banku Rīgā, Vaļņu ielā 11. (1930—1931) (arhitekti Karrs & K. Betge). Plūdlīniju konceptu vispirms radīja rūpniecisko izstrādājumu dizaineri, kuri "noplicināja" Art Deco ornamentus par labu aerodinamiskās kustības un ātruma veidolam, tā radot preces "zinātniski". Cilindriskās formas un gari, horizontāli logi arī, iespējams, ietekmējās no konstruktīvisma[nepieciešama atsauce]. Rezultātā dizaineru komandas steidzami ar plūdlīnijām "ultramodernizēja" ikdienas objektus. Pulksteņus, radio, telefonus, transportlīdzekļus, mēbeles un vairākas saimniecības preces, tostarp Latvijas Minox fotoaparātu, apveltīja ar šo dizainu. Pasaulē pazīstams Latvijas veiksmes stāsts bija VEF (Valsts Elektrotehniskā Fabrika) ar Ādolfa Irbītes (1910—1983) Art Deco dizaina radioaparātiem, kas atzīmēti ar Grand Prix vispasaules izstādēs Briselē (1936) un Parīzē (1937).[nepieciešama atsauce] Streamline Moderne atspoguļoja Lielās depresijas grūtos apstākļus. Ornamenti izzuda. Asie leņki tika aizstāti ar vienkāršām, aerodinamiskām laidenām formām. Eksotiski koki, marmors un akmens tika aizvietoti ar cementu un stiklu.
Citi aizgūtie stili bija futūrisms, orfisms, funkcionālisms un modernisms kopumā. Kubisms atklāj savu dekoratīvo potenciālu Art Deco estētikā, kad tas tiek pārnests no audekla uz tekstilmateriālu vai tapetēm. Sonia Delaunay piedāvā savus apģērbu dizainus abstraktā un ģeometriskā stilā, "kā dzīvas gleznas vai dzīvu formu skulptūras".
Art Deco aizņēmās un izmantoja daudzus dažādus stilus apdares materiālos. To vidū bija postmodernās mākslas darbi no visas pasaules, kas apskatāmi Luvras muzejā, Cilvēka muzejā un Nacionālajā Āfrikas un Okeānijas mākslas muzejā. Par arheoloģiju interesi izraisīja arī izrakumi Pompejos, Trojā un 18 dinastijas faraona Tutanhamona kapenes. Mākslinieki un dizaineri apvienoja senās Ēģiptes, Āfrikas, Mezopotāmijas, Grieķijas, Romas, Āzijas, Mezoamerikas un Okeānijas motīvus ar mašīnu laikmeta elementiem.
Arhitektūras stils pirmo reizi parādījās Parīzē, Ogasta Perē (Auguste Perret) Elizejas lauku teātrī (1910-13), bet pēc tam ātri izplatījās visā Eiropā, līdz tā paraugus varēja atrast gandrīz visās lielākajās pilsētās - no Londonas līdz Maskavai. 20 gadsimta 20. un 30. gados Vācijā uzplauka divi Art Deco stila paveidi: Neue Sachlichkeit stils un ekspresionisma arhitektūra. Pazīstami piemēri ir Eriha Mendelszona Mossehaus un Schaubühne Berlīnē, Friča Hēgera Chilehaus Hamburgā un Kirche am Hohenzollernplatz Berlīnē, Anzeiger tornis Hannoverē un Borzig tornis Berlīnē.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Art Deco, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.