Ēteri

Šis raksts ir par organisko savienojumu klasi. Par pazīstamāko ēteri skatīt rakstu dietilēteris.

Ēteru vispārīgā formula ir R₁OR₂. Ja savienojums satur tikai alkil- vai aril- grupas, tad to sauc par attiecīgu R₁R₂ ēteri (piemēram, dietilēteris (Et-O-Et), metiletilēteris (CH₃-O-Et)), ja savienojums satur arī kādas citas funkcionālās grupas, tad lieto nosaukumu -oksi-, (piemēram, metoksietanols (CH₃-O-CH₂CH₂-OH, metilcelosolvs)). Mazmolekulārie ēteri parasti ir relatīvi viegli gaistošas vielas. Starp ēteru molekulām neveidojas ūdeņraža saites, tāpēc tiem ir relatīvi zemas viršanas temperatūras un tie ir hidrofobāki par spirtiem, amīdiem un esteriem ar līdzīgu molekulmasu.

• Tiešā reakcijā no spirta:

R-OH + R-OH → ROR + H₂O.

Reakcija notiek paaugstinātā temperatūrā un skābes klātienē. Lietojama tikai vienkāršām struktūrām, jo tādos apstākļos var sabrukt sarežģītākas funkcionālās grupas. Šādā veidā var iegūt dietilēteri (karsējot etanolu sērskābes klātienē).

• No spirta un alkilhalogenīda:

R-OH + R-X → ROR + HX.

Reakcija notiek bāzes klātienē, kas aizvāc HX skābi.

• No alkēna un spirta:

R₂C=CR₂ + R-OH → R₂CH-C(OR)R₂.

Reakcija notiek skābes klātienē.

• Ēteri ir ķīmiski ļoti inerti savienojumi. Tos var sagraut, vārot bromūdeņražskābē vai jodūdeņražskābē.
• Pirmējie ēteri (kā dietilēteris) var veidot ēteru peroksīdus skābekļa, piemaisījumu un gaismas ietekmē. Šādi peroksīdi ir sprāgstvielas. Tādēļ veca, gaismā stāvējuša ētera destilācija var būt bīstama.
• Mazmolekulārie cikliskie ēteri (it īpaši epoksīdi) var reaģēt, atverot ciklu.

• Dietilēteris — plaši pazīstams, viegli gaistošs šķīdinātājs:  ;
• Tetrahidrofurāns — polārs, organisks šķīdinātājs:  ;
• Etilēna oksīds — vienkāršākais epoksīds:  

• Organiskās vielas