Praņcejis Imperatora Napoļeona Bonaparta portrets
Praņcejis Imperators | |
Vaļdeišonys laiks | Pirmūreiz 18 lopu m. 1804 - 6 sulu m. 1814 Ūtrreiz 20 pavasara m. 1815 - 22 vosorys m. 1815 |
Pilns vuords | |
Napoļeons Bonaparts | |
Pīdzims | 15 labeibys m. 1769 Ajačo, Korsikā, Praņcejā |
Nūmyrs | 5 lopu m. 1821 Svātuos Heļenys Solā, Lelbrytanejā |
Dzymta | Bonaparti |
Tāvs | Karlo Bonaparts |
Muote | Letīceja Ramoļino |
Reļigeja | Katuoļu |
Napoļeons Bonaparts (praņcīšu: Napoleon Bonaparte; pīdzims 1769 goda labeibys m. 15.d - nūmyrs 1821 goda vosorys m. 5.d) beja Praņcīšu miļitarists i imperators nu 1804 ļeidz 1814 godam i 1815 godā, kod jys iz 100 dīnom otguve sovu voru. Napoļeons kļuva ītekmeigs Pranču revoļucejis laikā, kod juo vadeibā tyka nūstyprinuota repubļika i apspīsta rojaļistu saceļšonuos. Napoļeona koru laikā, praņču armeja svinēje daudzys nūzeimeigys uzvorys i tamdieļ Napoļeons tīk uzskateits por vīnu nu lobuokojim koravodūņim ciļvēcis viesturē.
Napoļeons Bonaparts pīdzima Korsikā, Karlo Bonaparta i Letīcejis Romaļino saimī. Napoļeons beja caturtais bārns i trešais dāls saimī. Jys tyka kristeits katuoļu ticeibā. Pi dzimšonys, juo vuords beja Napoleone di Buonaparte, kas iraid vaira itaļīšu nakai pranču vuords. Deļ juo itaļīšu izceļsmis i korsikys akcenta, Napoļeonu bīžai apsmēje juo skūlys i armejis bīdri. Tamdieļ, piec pirmojom preceibom jis nūmaneja vuordu i uzvuordu iz Napoleon Bonaparte, lai tys skanātu kai pranču vuords.
Nazaverūt iz tū, ka Napoļeons sovys dzeivis laikā kļuva por Praņcejis imperatoru, sovys jauneibys godūs jys beja Korsikys patriots i nacionaļists. Napoļeona tāvs ar muoti ilgus godus ceinejuos, lai Korsika byutu naatkareiga nu Praņcejis vaļsteibys.
1779 goda jaunagoda mienesī, 9 godu vacumā, Napoļeons suoka vuiceitīs Otunys kristeigojā školā, bet dreiži jys tyka pourcalts iz miļitarū akademeju Briennā-ļe-Šato. Tur Napoļeons vuicejuos ļeidz 1784 godam. Deļ tuo, ka Korsikā jys beja pīrads runuot korsikaņu i itaļīšu volūduos, školā jam beja griuteibys ar praņcīšu volūdu. Napoļeons kļuva nūslāgts i daudz laika veļteja gruomotom. Jys beja cīši ļels matematikys entuziasts.
Piec vuicebu beigom Briennā-ļe-Šato 1784 godā, Napoļeons suoka vuiceitīs Parīzis miļitarajā akademejā, kur jys kļuva por artiļerejis virsnīku. Jys beja pirmais korsikaņs, kas absoļvēje itū akademeju.
This article uses material from the Wikipedia Latgaļu article Napoļeons Bonaparts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latgaļu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.