Keneja

Jamhuri ya Kenya (svahilu)
Republic of Kenya (anglīšu)

Golvysmīsts	Nairobis
Vaļsteibys volūda	svahilu, anglīšu
Prezidents	Uhuru Kenyatta
Ministru prezidents	Kalonzo Musjoka
Pluots	580 367 km²
Dzeivuotuoju skaits	34 707 8171
Laika zona	UTC+3

Keneju pa pusei padola ekvators, dīnavydreitūs juos molys skaloj Iņdejis okeans. Vaļsteiba tur rūbežu ar Somaleju pūstumreitūs, ar Etiopeju pūstumūs, Sudanu pūstumvokorūs, Ugandu vokorūs i Tanzaneju dīnavydūs. Dīnavydvokorūs irā Viktorejis azars, kura dalis taipoš irā Ugandā i Tanzanejā. Keneja boguota mežogū dobu ar nazcik tyukstūšu dzeivinīku i auguoju škiru. Vaļsteibys pluotā 580,000 km² dzeivoj gondreiž 39 miļjoni ļaužu, kuri byun vysaižu izškireigu tautu i kulturu. Kenejis Republikys pasauka jimta nu Kenejis kolna (vītejū volūdā zeimoj boltais), kurs irā ūtrais pa augstumam Afrikā i byun kai zeimeigs orieņtirs dzeivuotuojim.

Kenejis sadorā īīt 47 rajoni, sevkurs nu jū tur sovu pa pusei autonomu vaļdeibu, kas saškierta ar golvonū vaļdeibu golvysmīstā Nairobī. Vaļsteibys geografeja izškireiga kai juos tautys. Jei tur goru okeanmali ar Iņdejis okeanu, kas vaļsteibys vydā puorīt savanys zuoluojūs i naaugleigūs kryumuojūs. Centralī i vokoru apgabali kolnaini i mežaini, cikom pūstumu apgabali irā tyvai tukšneša zemisvierīņam.

Kai Reitu Afrikys vaļsteiba, Keneja bejuse apdzeivuota jau senejā paleolitā. Bantu tautu ekspanseja pasaplateišonuos aizasuoce pyrmā godu tyukstūšgadeibā i myuslaiku vaļsteibys rūbeži izaveidoja Nila-Saharys, Afroaziatu i Bantu volūdu apgabaļu krystceļūs. Tys sataiseja Keneju kai pylnai daudzikulturalu vaļsteibu. Europīšu i arabu sūpluokums zemē beja jau jaunū laiku suokuos, tok vydslītuos jū ītaka suoce buyt tik 19 godu symtā. Brytu Impereja īstateja Reitu Afrikys protektoratu 1895 godā, kas nu 1920 gods zynoms kai Kenejis Koloneja. Napavaļdeiga Kenejis Republika īstateita 1963 gods zīmys mienesī.

Kenejis golvysmīsts Nairobis irā golvonais tierdzeibys centrys. Kenejis ekonomika irā vīna nu pošu lelū Reitu i Centralajuo Afrikā. Vaļsteiba tradicionalai aizajim ar pasaulī izslivuo čaju i kopeju, a napaseņ tikuse par golvonū eksportolūtu svīžom pučem Europys dzeivuotuojim. Pakaļpīņu iņdustrejā golvonū vītu aizajim telekomunikacejis. Taipoš Keneja irā izslivu atletu tāvaine.