1917. Gads: Gads

gads (MCMXVII) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā.

Janvāris

• 5.-11. janvāris (pēc vecā stila 1916. gada 23.-29. decembris) — Pirmais pasaules karš: Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki guva panākumus, pārraujot vācu fronti, bet nācās atkāpties slikta atbalsta dēļ.
• 11. janvāris — vācu sabotieru rīkota spridzināšana munīcijas rūpnīcā Kingslendā (tagad Lindhērsta), Ņūdžersijā, kas mudināja ASV iesaistīties Pirmajā pasaules karā.
• 22. janvāris — ASV prezidents Vudro Vilsons aicināja uz "mieru bez uzvaras" Pirmajā pasaules karā.
• 25. janvāris — Dānijas Vestindija tika pārdota ASV par 25 miljoniem USD.

Februāris

• 3. februāris — ASV sarāva diplomātiskās attiecības ar Vāciju.
• 5. februāris — Ratificēta Meksikas konstitūcija.

Marts

• 4. marts — Vudro Vilsons sāka pildīt otro ASV prezidenta termiņu.
• 8. marts (pēc vecā stila 23. februāris) — Februāra revolūcija Krievijā: Pēterburgā sākās plaši mītiņi un streiki. Nākamajās dienās sākās vispārējs streiks, pilsētā tika ievests karaspēks.
• 12. marts (v.s. 27. februāris) — Februāra revolūcija: streikotāju pusē pārgāja vairāki armijas pulki. Valsts domē tika izveidota Pagaidu komiteja, kas uzņēmās jaunas valdības veidošanu.
• 15. marts (v.s. 2. marts) — Februāra revolūcija: Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa par labu brālim Mihailam Aleksandrovičam.
• 17. marts (v.s. 4. marts) — Februāra revolūcija: Mihails Aleksandrovičs atteicās no cara titula; vara pārgāja Pagaidu valdībai ar kņazu Georgiju Ļvovu vadībā.
• 21. marts — Dānijas Vestindija kļuva par Virdžīnu salām pēc tam, kad Dānija nodeva salu pārvaldi ASV.
• 22. marts — Februāra revolūcija: Krievijas Pagaidu valdību atzina ASV.

Aprīlis

• 6. aprīlis — Pirmais pasaules karš: ASV pieteica karu Vācijai.
• 9.-12. aprīlis — Pirmais pasaules karš: Kanādas spēki uzvarēja Kaujā par Vimī kori
• 11. aprīlis — Pirmais pasaules karš: Brazīlija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Vāciju.
• 16. aprīlis — Ļeņins ieradās Petrogradā

Maijs

Jūnijs

• 13. jūnijs — Pirmais pasaules karš: vāciešu pirmā lielākā Londonas bombardēšana, 162 cilvēki gāja bojā, 432 ievainoti.

Jūlijs

• 6. jūlijs — arābu spēki Roberta Konstanta vadībā atkaroja Akabu no turkiem
• 21. jūlijs (v.s. 8. jūlijs) — Aleksandrs Kerenskis kļuva par Krievijas Pagaidu valdības premjerministru, nomainot Georgiju Ļvovu.
• 12. jūlijs — Pirmais pasaules karš: Vācija pirmoreiz izmantoja iprīta gāzi pret Antantes spēkiem Trešajā Kaujā pie Ipras.
• 14. jūlijs — par Vācijas kancleru tika iecelts Georgs Mihaeliss.

Augusts

Septembris

Oktobris

• 26. oktobris — Pirmais pasaules karš: Brazīlija pieteica karu Vācijai.
• 29. oktobris — par Itālijas premjerministru kļuva Vitorio Emanuele Orlando.

Novembris

• 1. novembris — par Vācijas kancleru tika iecelts Georgs fon Hertlings.
• 2. novembris — ar Balfūra deklarāciju Apvienotā Karaliste atbalstīja ebreju koloniju izveidi Palestīnā.
• 6. novembris — Pirmais pasaules karš: kanādiešiem ieņemot Passendāli Beļģijā, beidzās Trešā Kauja pie Ipras.
• 7. novembris (v.s. 25. oktobris) — Krievijas Oktobra revolūcija: pēc tam, kad Petrogradas nozīmīgākie objekti nokļuva boļševiku rokās, strādnieki un kareivji ieņēma Ziemas pili un arestēja Pagaidu valdību.
• 7. novembris — Pirmais pasaules karš: beidzās Trešā Gizas kauja, britu spēkiem iekarojot Gizu no Osmaņu impērijas.
• 16. novembris:
  • Apvienotās Karalistes spēki okupēja Telavivu un Jafu Palestīnā.
  • par Francijas premjerministru tika iecelts Žoržs Klemanso.
• 20. novembris:
  • Pirmais pasaules karš: sākās Kauja pie Kambres, Francijā, britu spēkiem sākotnēji gūstot panākumus, bet vēlāk vācieši tos atspieda atpakaļ.
  • Ukraina pasludināja neatkarību no Krievijas.
• 24. novembris (v.s. 12. novembris) — Viskrievijas Satversmes sapulces vēlēšanās vairākumu ieguva eseri.
• 26. novembris — Monreālā, Kanādā dibināta Nacionālā hokeja līga (NHL).
• 29. novembris — par Itālijas prezidentu kļuva Vitorio Emanuele Orlando.

Decembris

• 6. decembris:
  • Somija pasludināja neatkarību no Krievijas.
  • Helifeksas ostā Kanādā, saduroties diviem kuģiem, notika milzīga eksplozija, kurā gāja bojā 1963 cilvēki, ievainoti 9000 un tika sagrauta daļa pilsētas; līdz Hirosimai tā bija lielākā cilvēku radītā eksplozija.
• 11. decembris — britu spēki iekaroja Jeruzalemi no Osmaņu impērijas.
• 18. decembris — dibināta kinopompānija UFA.

• 5. janvāris — Džeina Vaimena (Jane Wyman), amerikāņu aktrise (mirusi 2007. gadā)
• 6. februāris — Žaža Gabora (Zsa Zsa Gabor), ungāru/amerikāņu aktrise (mirusi 2016. gadā)
• 9. marts — Aļģirds Greims (Algirdas Greimas), lietuviešu/franču semiotiķis (miris 1992. gadā)
• 20. marts — Vera Linna (Vera Lynn), angļu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise (mirusi 2020. gadā)
• 12. aprīlis — Aleksandrs Šaļimovs (Александр Шалимов), padomju krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas autors (miris 1991. gadā)
• 25. aprīlis — Ella Ficdžeralda (Ella Fitzgerald), amerikāņu dziedātāja (mirusi 1996. gadā)
• 29. maijs — Džons Kenedijs (John Kennedy), ASV prezidents (miris 1963. gadā)
• 7. jūnijs — Dīns Mārtins (Dean Martin), amerikāņu komiķis un aktieris (miris 1995. gadā)
• 9. jūnijs — Eriks Hobsboms (Eric Hobsbawm), britu vēsturnieks (miris 2012. gadā)
• 16. jūnijs — Ketrīna Greiema (Katherine Graham), ASV publiciste (mirusi 2001. gadā)
• 17. jūnijs — Kenans Evrens (Kenan Evren), Turcijas 7. prezidents (miris 2015. gadā)
• 6. augusts — Roberts Mičums (Robert Mitchum), amerikāņu aktieris (miris 1997. gadā)
• 20. septembris:
  • Reds Auerbahs (Red Auerbach), ASV basketbola treneris (miris 2006. gadā)
  • Fernando Rejs (Fernando Rey), spāņu aktieris (miris 1994. gadā)
• 17. oktobris — Mārša Hanta (Marsha Hunt), amerikāņu aktrise un aktīviste (mirusi 2022. gadā)
• 20. oktobris — Žans Pjērs Melvils (Jean-Pierre Melville), franču kinorežisors un aktieris (miris 1973. gadā)
• 22. oktobris — Džoana Fonteina (Joan Fontaine), ASV aktrise (mirusi 2013. gadā)
• 19. novembris — Indira Gandija (इन्दिरा गांधी; Indira Gandhi), Indijas politiķe (mirusi 1984. gadā)
• 9. decembris — Džeimss Reinvoters (James Rainwater), ASV fiziķis (miris 1986. gadā)
• 16. decembris — Arturs Klārks (Arthur Clarke), angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2008. gadā)
• 21. decembris — Heinrihs Bells (Heinrich Böll), vācu rakstnieks (miris 1985. gadā)

• 2. janvāris — Leons Flamāns (Léon Flameng), franču riteņbraucējs, trīs olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1877.)
• 10. janvāris — Bizonu Bils (Buffalo Bill), amerikāņu mednieks un šovmenis (dzimis 1846.)
• 16. februāris — Oktavs Mirbo (Octave Mirbeau), franču rakstnieks, prozaiķis, dramaturgs un politiskais aktīvists (dzimis 1848.)
• 23. februāris — Žans Gastons Darbū (Jean Gaston Darboux), franču matemātiķis (dzimis 1842.)
• 8. marts — Ferdinands fon Cepelīns (Ferdinand von Zeppelin), vācu izgudrotājs (dzimis 1838.)
• 14. aprīlis — Ludviks Zāmenhofs (Ludwik Lejzer Zamenhof), Polijas ārsts, poliglots, esperanto radītājs (dzimis 1859.)
• 20. augusts — Klārks Leiblī (Clark Leiblee), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1876.)
• 7. septembris — Kretjēns Veideliks (Chrétien Waydelich), franču kroketa spēlētājs (dzimis 1841.)
• 27. septembris — Edgars Degā (Edgar Degas), franču mākslinieks (dzimis 1834.)
• 15. novembris — Emīls Dirkems (Émile Durkheim), Francijas sociologs (dzimis 1858.)
• 17. novembris — Ogists Rodēns (Auguste Rodin), franču tēlnieks (dzimis 1840.)
• 26. decembris — Gastons Alibērs (Gaston Alibert), franču paukotājs (dzimis 1878. gadā)

• Fizikā — Čārlzs Barkla
• Medicīnā — netika piešķirta
• Ķīmijā — netika piešķirta
• Literatūrā — Karls Gjelrups, Henriks Pontopidans
• Miera veicināšanā — Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja