Veimāra
Veimāra (vācu: Weimar) ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas.
- Šis raksts ir par pilsētu. Par periodu Vācijas vēsturē skatīt rakstu Veimāras Republika.
Veimāra, salīdzinājumā ar saviem izmēriem, ieņem neproporcionāli lielu vietu vācu un visas pasaules kultūrā.
| Veimāra | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
| Weimar | ||
 | ||
| ||
  Veimāra | ||
| Koordinātas: 50°59′0″N 11°19′0″E / 50.98333°N 11.31667°E 11°19′0″E / 50.98333°N 11.31667°E | ||
| Valsts |  Vācija | |
| Federālā zeme | Tīringene | |
| Pirmoreiz minēta rakstos | 899. gadā | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 84,48 km2 | |
| Augstums | 208 m | |
| Iedzīvotāji | 65 262 | |
| Mājaslapa | http://www.weimar.de/ | |
 Veimāra Vikikrātuvē | ||
Vēsture
Veimāra pirmoreiz rakstos minēta 899. gadā. Līdz 1918. gadam Veimāra bija Saksijas—Veimāras hercogistes galvaspilsēta.
Veimārā dzīvojuši daudzi no vācu kultūras izcilākajiem pārstāvjiem — Lūkass Krānahs Vecākais, Johans Sebastiāns Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Frīdrihs Šillers, Johans Gotfrīds fon Herders, Artūrs Šopenhauers, Frīdrihs Nīče. Sevišķi, kad 18. gadsimta beigās uz dzīvi Veimārā pārcēlās Gēte, pilsēta kļuva par vācu inteliģences "svētceļojumu vietu". Vācijas vēstures posmu starp 1919. un 1933. gadu sauc par Veimāras Republikas laiku, jo 1919. gadā šeit tika pieņemta jauna Vācijas konstitūcija. Valsts galvaspilsēta Berlīne tajā laikā tika uzskatīta par pārāk nedrošu vietu konstitucionālās sapulces sasaukšanai. 1920. gadā Veimāra kļuva par Tīringas zemes galvaspilsētu. Veimāras Republikas laikā Veimāra līdz ar Desavu bija "Bauhaus" kustības centrs — šeit atradās Bauhaus mākslas skola.
Otrā pasaules kara laikā 8 kilometrus no pilsētas centra, mežā, kurā mīlēja pastaigāties Gēte, tika ierīkota Būhenvalde — nacistu koncentrācijas nometne. No 1949. līdz 1990. gadam Veimāra atradās VDR.
2004. gada 3. septembrī seno grāmatu krātuvē Hercogienes Annas Amālijas bibliotēkā (Herzogin Anna Amalia Bibliothek) izcēlās ugunsgrēks. Lielu daļu izdevumu izdevās glābt, to starpā 1534. gada Lutera bībeli, tomēr aizgāja bojā apmēram 50 000 grāmatu, arī reti 16. — 18. gadsimta izdevumi.
Cilvēki
Veimārā dzimuši:
- Bernhards fon Saksens-Veimārs (Bernhard Herzog von Sachsen-Weimar Landgraf von Thüringen, 1604—1639) — ģenerālis
- Kārlis Filips Emanuels Bahs (Carl Philipp Emanuel Bach, 1714—1788) — komponists
- Augusta fon Saksena-Veimāra-Eizenaha (Augusta Marie Luise Katharina von Sachsen-Weimar-Eisenach, 1811—1890) — ķeizariene
- Pauls Laukss (Paul Laux; 1887–1944) — vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks
- Baldūrs fon Širahs (Baldur von Schirach, 1907—1974) — politiķis
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veimāra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Veimāra, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.