Sērens Kirkegors

gads">1813. gada 5. maijā, miris 1855. gada 11. novembrī) bija 19. gadsimta dāņu filozofs un teologs, kuru nereti uzskata par eksistenciālisma filozofijas aizsācēju. Kirkegors kritizēja racionālismu, it īpaši Hēgeļa filozofiju, kā arī kristīgo baznīcu. Kirkegora filozofijas pamatā ir individuālisms un patiesības subjektivitāte, un viņam bijusi milzīga ietekme uz iracionālisma filozofijas attīstību.

Sērens Kirkegors Søren Kierkegaard Personīgā informācija Dzimis 1813. gada 5. maijā Kopenhāgena, Dānija Miris 1855. gada 11. novembrī (42 gadi) Kopenhāgena, Dānija Tautība dānis Paraksts

Vispārīgā informācija Galvenās intereses reliģija, metafizika, epistemoloģija, estētika, ētika, psiholoģija Alma mater Kopenhāgenas Universitāte

Kirkegors piedzima 1813. gadā pārtikušā ģimenē. Viņa tēvs dzīvoja nabadzībā, līdz pārcēlās uz Kopenhāgenu, kur piedzīvoja finansiālu veiksmi. Pēc nāves 1838. gadā viņš dēliem atstāja pietiekamu mantojumu, lai Kirkegors varētu atļauties nodarboties ar filozofiju, neuztraucoties par finansiālo situāciju. Lielu ietekmi uz Kirkegoru atstāja viņa tēva stingrais protestantisms, kā arī uzskats, ka pār ģimeni gulstas Dieva lāsts un neviens no viņa bērniem nepārsniegs 33 gadu vecumu (pāragri nomira Kirkegora māte un pieci no viņa sešiem brāļiem un māsām). Kirkegora brālis kļuva par luterāņu mācītāju.

Kikegors izlēma studēt teoloģiju, taču studijas pameta, lai nodarbotos ar filozofiju. Pēc tēva nāves viņš tomēr atgriezās pie teoloģijas studijām un ieguva maģistra grādu. Šajā laikā Kirkegors arī saderinājās ar Regīnu Olsenu, taču, lai arī viņš meiteni mīlēja, viņu māca bažas par šīm attiecībām, tādēļ viņš saderināšanos atsauca, radot iespaidu, ka meitene viņu atraidījusi, lai nesagrautu viņas reputāciju.

Vēlāk Kirkegors devās uz Berlīni, no kurienes atgriezās ar darba "Vai nu, vai arī" (Enten-Eller, 1843) manuskriptu. Šajā darbā Kirkegors pauž uzskatu, ka cilvēkam jāizdara apzināta izvēle starp estētisku vai ētiski reliģisku dzīvesveidu. Šajā pašā laikā tapa arī citi darbi, piemēram, "Bailes un trīsas" (Frygt og baeven, 1843), kura pamatā ir Bībeles sižets par Ābramu un Īzaku; Kirkegors uzsver, ka ir gadījumi, kuros pienākums pret Dievu liek pārkāpt ētikas likumus, lai arī pats Dievs šos likumus iemieso. Tas Kirkegoram ļāva secināt, ka ticība ir pretrunīga.

1845. gadā Kirkegors pabeidza apjomīgo darbu "Dzīves stadijas" (Stadier paa livets vei). Tajā paustas līdzīgas idejas kā "Vai nu, vai arī", taču šajā darbā Kirkegors nošķir ētisko stadiju no reliģiskās. Darbā pēdējā daļā Kirkegors salīdzina romantisku mīlestību dažādās stadijās: estētiskajā stadijā mīlestībai ir ārēji šķēršļi, ētiskajā mīlētāji pieder atšķirīgiem eksistences līmeņiem, savukārt reliģiskajā stadijā šķēršļi atrodas pašā cilvēkā, kuram ir jāpieņem ciešanas.

Daudzus darbus Kirkegors publicēja ar pseidonīmiem.

Īstu popularitāti Kirkegora darbi ieguva tikai pēc viņa nāves. Sākotnēji Dānijas baznīca aicināja izvairīties no viņa darbiem, turklāt viņa darbi nebija pieejami lielākajās Eiropas valodās; par Kirkegoru tomēr sāka interesēties dāņu literatūrkritiķis Georgs Brandess, kura darbi tika publicēti arī vācu valodā. 1877. gadā Brandess publicēja pirmo grāmatu par Kirkegora dzīvi un filozofiju. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam vāciski bija iztulkoti visi Kirkegora darbi. Par filozofu interesējās arī dramaturgs Henriks Ibsens, kas Kirkegoru padarīja pazīstamu Skandināvijā. Kirkegora popularitāti veicināja arī šveiciešu protestanta Karla Barta teoloģiskie uzskati, taču jo īpaši Karla Jaspersa un Martina Heidegera filozofija.

Uzskata, ka no Kirkegora ietekmējušies tādi domātāji kā Simona de Bovuāra, Nilss Bors, Mārtins Bubers, Albērs Kamī, Gabriels Marsels, Žans Pols Sartrs, Migels de Unamuno, Ludvigs Vitgenšteins, Hanss Georgs Gadamers, Žaks Deridā, Jirgens Hābermāss, Ričards Rortijs u.c.

Viens no slavenākajiem Kirkegora citātiem ir šāds: "Uzdrīkstēties nozīmētu vienā mirklī zaudēt pamatu zem kājām. Neuzdrīkstēties nozīmētu — zaudēt sevi".

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sērens Kirkegors.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l