Somugru Valodas

Visām somugru valodām ir tipoloģiskas līdzības. Tās pieder pie aglutinatīvajām valodām, jo locījumi tiek veidoti ar piedēkļu, nevis ar prepozīciju (kā, piemēram, ģermāņu valodās) palīdzību. Tāpat tām nav vīriešu un sieviešu dzimtes vārdu un abu dzimumu apzīmēšanai tiek lietots viens vārds, proti "viņš" un "viņa" vietā somi saka hän, igauņi tema, bet ungāri ő.

Somugru valodu saimē ietilpst šādas valodu grupas un valodas:

• Baltijas somu valodu grupa (ietilpst lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda);
• sāmu valodu grupa;
• Volgas valodu grupa (ietilpst mordviešu valodas un mariešu valoda);
• Permas valodu grupa (ietilpst komiešu valoda un udmurtu valoda);
• ugru valodu grupa (ietilpst Obas ugru valodas — hantu un mansu; ungāru valoda).

Ir izpētīts, ka tikai apmēram 200 vārdi visās somugru valodās ir ar kopīgu cilmi, no tiem vismaz 55 vārdi attiecas uz zivīm un to ķeršanu, 33 attiecas uz medīšanu, 31 uz darbarīkiem, 26 uz būvēšanu, 18 uz klimatu, 17 uz augiem, 12 uz ziemeļbriežiem, 11 uz apģērbu, 11 uz reliģiju, 4 uz sabiedrību un tikai 3 uz tirgošanos.

Skaitļu vārdi somugru valodās

Tikai skaitļa vardi no viens līdz seši ir kopīgas izcelsmes visās somugru valodās. Skaitļi "septiņi" (seitsemän, seitse, seis), "simts" un "tūkstotis" Baltijas jūras somu valodās ir aizgūti no indoeiropiešu valodām.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somugru valodas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Somugristika. / Valodniecība. Latvijas Universitātes raksti, 708. sējums. - Latvijas Universitāte, Rīga, 2006 (.pdf)

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l