Sloku Dzimta

Tā apvieno 97 putnu sugas, kas iedalītas 15 ģintīs. Lielākā daļa sloku dzimtas sugu barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kuri tiek atrasti, pārmeklējot ūdenstilpes krasta dūņas un augsni. Katrai sugai ir atšķirīgas iecienītākās bezmugurkaulnieku sugas, kas izpaužas tādā morfoloģiskā īpašībā kā atšķirīgas formas knābji, tādējādi sloku sugām nepastāv tieša konkurence uz barības resursiem.

Sloku dzimta Scolopacidae (Rafinesque, 1815)
Parastais šņibītis (Calidris alpina)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta	Sloku dzimta (Scolopacidae)
Sloku dzimta Vikikrātuvē

Sloku dzimtas putni ir sastopami visā pasaulē, izņēmot Antarktīdā. Lielākā daļa sugu mājo ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Turklāt, salīdzinot ar visām pārējām putnu dzimtām pasaulē, lielākā daļa sloku dzimtas sugu ligzdo mērenajā joslā. Tikai dažas sugas ligzdo tropu biomā.

 

Latvijā sastopama gandrīz puse no visām sloku dzimtas sugām — 29 sugas: akmeņtārtiņš (Arenaria interpres), dūņšņībis (Calidris falcinellus), gaišais šņibītis (Calidris alba), gugatnis (Calidris pugnax), jūras šņibītis (Calidris maritima), lielais šņibītis (Calidris canutus), līkšņibītis (Calidris ferruginea), parastais šņibītis (Calidris alpina), Temminka šņibītis (Calidris temminckii), trulītis (Calidris minuta), tundras šņibītis (Calidris melanotos), mērkaziņa (Gallinago gallinago), ķikuts (Gallinago media), sarkanā puskuitala (Limosa lapponica), melnā puskuitala (Limosa limosa), vistilbe (Lymnocryptes minimus), kuitala (Numenius arquata), lietuvainis (Numenius phaeopus), platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius), šaurknābja pūslītis (Phalaropus lobatus), sloka (Scolopax rusticola), upes tilbīte (Actitis hypoleucos), dīķa tilbīte (Tringa stagnatilis), lielā tilbīte (Tringa nebularia), meža tilbīte (Tringa ochropus), pļavu tilbīte (Tringa totanus), purva tilbīte (Tringa glareola), tumšā tilbīte (Tringa erythropus) un terekija (Xenus cinereus).

1926. gada rudenī Vecgulbenē tikusi nošauta tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris), kas mūsdienās, iespējams, ir izmirusi. Tā kā šis gadījums nav uzskatāms par pārliecinoši pierādītu — iegūtais eksemplārs nav saglabājies, noteikšanas pazīmju apraksts nav publicēts, taksidermista putnu noteikšanas prasmes arī nav zināmas —, tad suga izslēgta no Latvijas putnu saraksta.

 

 

 

 

Sloku dzimtas sugas ir ļoti dažādas - gan augumā, gan izskatā. Lielā formu dažādība liecina par sloku dzimtas sugu plašo ekoloģisko nišu. Mazākais dzimtā ir mazais trulītis (Erolia minutilla jeb Calidris minutilla), pieaudzis putns sver līdz 15,5 g, tā ķermeņa garums ir apmēram 12—14 cm Lielākā sloku dzimtā ir lielā kuitala (Numenius madagascariensis), kuras ķermeņa garums var sasniegt 66 cm, svars 1350 g. Par lielo kuitalu, lai arī īsāka (57 cm), tomēr smagāka ir kuitala (Numenius arquata), kuras mātīte var svērt 1,36 kg, bet tēviņš 1,1 kg. Viens no skaistākajiem šīs dzimtas putniem ir gugatnis. Parasti šis putns neizceļas ar krāšņumu, bet riesta lakā tēviņi iegūst ļoti krāšņu spalvu apkakli, turklāt tās dažādiem īpatņiem ir dažādas.

Sloku dzimtas sugām ir raksturīgs dzimumu dimorfisms, ja salīdzina auguma lielumus. Dažādām sugām tas var būt atšķirīgi. Ir sugas, kurām tēviņi ir lielāki par mātītēm, piemēram, gugatņiem (Philomachus pugnax), bet ir sugas, kurām mātītes ir lielākas nekā tēviņi, piemēram, kuitalām, šņibīšiem un pūslīšiem. Ir sugas, kurām tēviņi un mātītes ir vienādā augumā, piemēram, mērkaziņas un slokas. Salīdzinot ar citiem bridējputniem, sloku dzimtas sugām ir mazākas acis, slaidākas, smalkākas galvas un smalkāki knābji. Dažām sugām ir samērā garas kājas un lielākajai daļai ir 3 uz priekšu vērsti pirksti un viens uz aizmuguri. Izņēmums ir gaišais šņibītis (Calidris alba), kuram nav aizmugurējā pirksta.

Knābja formas

Sloku dzimtas sugām ir īpaši attīstīti knābji, kas uzlabo to spējas atrast bezmugurkaulniekus dūņās un dubļos. Knābja galā atrodas neskaitāmi taustes receptori. Knābja formas dažādām sugām ir ļoti dažādas, atspoguļojot sugas barošanās ieradumus. Knābja garums, salīdzinot ar galvas lielumu, atkarībā no sugas var būt trīs reizes garāks kā galva, piemēram, garknābja kuitalai (Numenius americanus), vai tikai puse no galvas, piemēram, Tuamotu tilbītei (Prosobonia cancellata). Knābji var būt taisni, nedaudz izliekti uz augšu, vai spēcīgi noliekti uz leju, saplacinati vai smaili kā šķēpi.

Sloku dzimtas sugām var izsķirt 4 atšķirīgus barošanās veidus, lai gan vairākas sugas spēj piemēroties vai nu vienam vai otram baroišanās veidam atkarībā no iespējām un apstākļiem. Pirmais veids — barības uzlasīšana no zemes virsmas, ar knābi pakašājoties dziļāk zemē atsevišķos gadījumos. Šis barošanās veids ir raksturīgs sigām, kas mājo sausākos apstākļos, kur nav dubļi un dūņas. Otrais veids (visbiežāk sastopamais) — mīkstas augsnes, dūņu un smilšu pārrakāšana un pārmeklēšana. Trešais veids, ko izmanto tilbītes (Tringa), — skriešana pa seklu ūdeni ar iegremdētu knābi ūdenī, pa ceļam uzķerot mazas zivtiņas, šajā metodē tiek vienlīdzīgi izmantota gan redze, gan knābja tauste. Pēdējā, ceturtā metode, ko izmanto pūslīši un daži šņibīši, — stāvēt ūdenī un uzlasīt medījumu no ūdens.

• Sloku dzimta (Scolopacidae)
  • Akmeņtārtiņi (Arenaria)
  • Augstieņu tilbītes (Bartramia)
  • Dūņslokas (Limnodromus)
  • Jaunzēlandes mērkaziņas (Coenocorypha)
  • Kuitalas (Numenius)
  • Mērkaziņas (Gallinago)
  • Puskuitalas (Limosa)
  • Pūslīši (Phalaropus)
  • Slokas (Scolopax)
  • Šņibīši (Calidris)
  • Terekijas (Xenus)
  • Tilbītes (Tringa)
  • Tuamotu tilbītes (Prosobonia)
  • Upes tilbītes (Actitis)
  • Vistilbes (Lymnocryptes)

• IBC: Snipes, Sandpipers and Phalaropes (Scolopacidae) Arhivēts 2013. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē.
• ADW: Scolopacidae
• Oiseaux: Scolopacidae