Rokraksts: Ar roku rakstīts dokuments

Vārds „manuskripts” radies no viduslaiku latīņu aizguvuma no vācu valodas. Iespējams, vārds pirmo reizi lietots ap 1590. gadu, tulkojums no ģermāņu valodām: vācu hantschrift (ap 1450. gadu), sennorvēģu handrit (pirms 1300. gada), senangļu handgewrit (pirms 1150. gada),^{[nepieciešama atsauce]} ar "rokraksts".

Tradicionāli uzskatīts, ka rokraksts ir ar roku rakstīta informācija, radīta viduslaiku klosteros, īpašās telpās — skriptorijos.^{[nepieciešama atsauce]} Rokrakstu, (biežāk reliģisko grāmatu) tapšanā bija iesaistīti specializēti mūki, kaligrāfi, no kuru vidus izcēlās skriptors — galvenā teksta pārrakstītājs, rubrikators — treknu iniciāļu un svarīgāko tekstu iezīmētājs un iluminators — iniciāļu izzīmētājs un ilustrators. Ilustratori un izzīmētāji, reizēm apdāvināti mākslinieki, sīki izrotāja pergamenta lapu malas.

Viduslaiku un renesances manuskripti netiek klasificēti pēc satura vai formas.^{[nepieciešama atsauce]} Tie var būt izrotāti ar dažādiem simboliem- cipariem, burtiem un matemātiskām zīmēm, bagātināti ar kartēm un rasējumiem, būt arī partitūras un pergamenta līgumi. Rokraksts var būt grāmata, tīstoklis vai kodekss (iesietas lapas). Iluminācijas (iluminēti rokraksti) bagātinātas ar zelta vai sudraba attēliem un krāsainiem gotikas stila zīmējumiem. Slavenais Leonardo da Vinči rokraksts Codex Atlanticus veidots kā atlants un sastāv no 1119 iesietām lapām. Mūsdienās rokraksts varētu būt ar roku rakstīta vēstule vai kāda dokumenta oriģinālais teksts, pretstatā tipogrāfijas iespieddarbam. Akadēmiskā vidē manuskripts ir papīra teksts gatavots publicēšanai. Nesen šādus manuskriptus gatavoja ar rakstāmmašīnu bet mūsdienās teksts ir printera izdruka vai ar citu informācijas nesēju sagatavots raksts manuskripta formātā.

• Codex Atlanticus
• Daodedzin

• Izsmalcināti manuskripti (latviski)
• Digital Scriptoriu — digitālā rokrakstu krātuve