Cilvēku Klasifikācija Rase

Parasti izdala trīs lielās rases: eiropeīdo, mongoloīdo un ekvatoriālo rasi. Vēl tiek izdalītas dažādas lielās un mazās jeb lokālās rases, kuru skaits daļai autoru sasniedz 60. Katras rases pārstāvju atšķirīgo fizisko pazīmju veidošanās notikusi pakāpeniski un ilgstoši. Mūsdienu ģenētiskie pētījumi uzrādījuši, ka stingra robeža starp rasēm vairs nav novelkama. Biologi joprojām nav vienisprātis par rases jēdziena nozīmi un tas biežāk tiek lietots sarunvalodā.

Mūsdienās vairumā zinātnisko publikāciju rase tiek uzskatīta par sociālu, nevis ģenētisku konstrukciju. Īpaši aktīvi jēdziena "rase" agrākās nozīmes publikācijās tiek noliegtas to dzimtenē ASV un Kanādā, kur rases jēdziens tiek uztverts atšķirīgi kā Eiropā vai Āzijā un daļa par "baltajiem" neuzskata valsts spāņvalodīgos iedzīvotājus. Tāpat angļu valodā reizēm izdala "īru rasi", "ebreju rasi" utt. Savukārt īpaši aktīvi pie rases jēdziena no lielajām valstīm cenšas pieturēties Krievijas un Ķīnas zinātnieki, mēreno pozīciju aizstāv eiropieši. Tiek arī norādīts, ka 20. gadsimtā aizsākušās rasu masveidīgas sajaukšanās rezultātā šis termins kā bioloģisku grupu apzīmējums arvien vairāk kļūst novecojis, jo cilvēku grupu ģenētiskās atšķirības bija sadalītas galvenokārt ģeogrāfiski. Tā kā mūsdienās nepastāv zinātniski precīza rasu klasifikācijas sistēma, ikdienā cilvēki joprojām šķiro rases pēc ārējā izskata.

Termins "rase" parādās ap 17. gadsimtu. Tā, piemēram, angļu valodā tas ienācis caur Franciju (race), kur tas ienācis no Itālijas (razza) un sākotnēji norādīja uz jebkuru personu, dzīvnieku vai augu grupu, kam ir vienāda izcelsme. Biologs Kārlis Linnejs 1758. gadā cilvēci iedalīja 4 rasēs, pievienojot kā ceturto Amerikas (indiāņu) rasi. Par rasi ir sauktas arī lingvistiskās grupas, piemēram, "īru rase", "slāvu rase", "ķīniešu rase" vai "arābu rase", tomēr vēlākos laikos tas vairāk tika attiecināts uz atsevišķām ārējām pazīmēm, piem., ādas nokrāsu, matu tekstūru utt.

Jau pirms arābu Āfrikas un vēlāk eiropiešu Amerikas kolonizācijas sākuma tika meklēti iegansti, lai pamatotu dažādu rasu atšķirīgo sociālekonomisko stāvokli.^{[nepieciešama atsauce]} Eiropā, balstoties uz citu rasu tābrīža salīdzinošo atpalicību attīstībā, tika izvirzīts pieņēmums, ka pastāv noteikta sakarība starp ārējo izskatu un garīgajām spējām.^{[nepieciešama atsauce]} Rasu teorija kā neeiropiešu apspiešanas līdzeklis savu lielāko popularitāti ieguva līdz ar indiāņu pakļaušanu un transokeāna vergu tirdzniecības sākumu, vēlāk 19. gadsimta otrajā pusē transformējoties sociāldarvinismā un atkal atdzima 1920.—1930. gados, kad Vācijā pie varas nāca nacionālsociālisms un arī citās Rietumu zemēs populāra kļuva eigēnika — mākslīga cilvēku selekcija sugas uzlabošanai.^{[nepieciešama atsauce]}

Eiropas rases (1930. gadu teorija)

Latviešu konversācijas vārdnīcas 18. sējumā bija dots šāds Eiropas rasu raksturojums:

• Ziemeļu rase: gaiši, mīksti, gludi mati; zilas vai zilganpelēkas acis, iesārti balta āda; garš un slaids augums;
• Austrumeiropas rase: gaiši, cieti, gludi mati; pelēkas vai pelēkzilganas acis, gaiša, bet ar iedzeltenu vai pelēku nokrāsu āda; īsa, apaļa galva, seja plata un īsa, ar samērā labi attīstītiem vaigu kauliem; plats un strups deguns; augums drukns, vidējs vai zem vidējā;
• Alpīnā rase: tumši, cieti mati; brūnas acis, iedzeltena, brūngana āda; ieapaļa galva; plata, apaļa seja; īss, strups deguns; īss un drukns augums;
• Balkānu (dināriskā) rase: melni vai melnbrūni mati; brūnas acis, iebrūna āda; īsa, iegarena galva; gara, slaida seja; liels, spēcīgs, izliekts deguns; liels un slaids augums;
• Vidusjūras (mediterānā) rase: tumši, mīksti, viļņaini mati; brūnas acis, brūngana āda; iegarena, slaida galvas, sejas un deguna forma; īss un slaids augums.

Pēc J. Prīmaņa un L. Jerumas-Krastiņas antropoloģiskajiem un rasu pētījumiem Latvijas iedzīvotājus tolaik raksturoja kā Ziemeļu rases un Austrumeiropas rases mistrojumu.

Rases bioloģiskā izpratne

Vizuāla rases noteikšana pēc fenotipa ir zinātniski neprecīza, jo neievēro neredzamus bioloģiskus faktorus, kā asins grupu, un fizisko pazīmju ziņā variācijas šādu grupu iekšienē ir lielākas nekā starp grupām, kuras tiek uzskatītas par piederīgām vienai rasei. 20. gadsimta beigu ģenētiskie pētījumi rāda, ka ģenētiskās variācijas (piem., Y hromosomu līnijas) nesakrīt ar fenotipu (ārējo izskatu). Šīs ģenētiskās zināšanas vēl vairāk pastiprināja daļas zinātnieku atteikšanos no uzskata, ka pastāv bioģenētiski determinētas rases. Uzskats par rasu trūkumu rada situācijas, kad dažu valstu politiķi aicina atteikties no cīņas pret rasu diskrimināciju, jo rases neeksistējot. Tā, daļa Vācijas politiķu 2020. gadā vēlējās svītrot no Vācijas konstitūcijas aizliegto diskriminācijas faktoru saraksta vārdu "rase", lai tādējādi vājinātu uzskatu, ka rase ir bioloģiska realitāte. Taču pēc genoma izpētes jēdziena "rase" lietošana bioloģiskā nozīmē pat pieaugusi, ko daļa zinātnieku sauc par nevēlamu tendenci. Daži zinātnieki savukārt uzskata, ka "'rase' ir leģitīms taksonomisks jēdziens attiecībā uz šimpanzēm, bet nav derīgs attiecībā uz cilvēkiem". Daļa zinātnieku savukārt uzskata, ka jēdziens "rase" analoģiski citu dzīvnieku iedalījumam jāaizvieto ar vārdu "pasuga", tomēr "pasuga" apzīmē ģeogrāfiski izolētu grupu, kādas cilvēkiem mūsdienās vairs gandrīz neeksistē.

Rases jēdziena lietojums statistikā

Daudzās valstīs ar ievērojami jauktu rasu sastāvu oficiālā iedzīvotāju statistika uzrāda arī iedalījumu rasēs, taču metodika atšķiras. Piemēram, ASV iedzīvotāju cenzā ir pieņemts cilvēku dalījums pa rasēm, taču regulāri mainās gan to iedalījums, gan nosaukumi. Tā, 2020. gadā, atšķirībā no 2010. un agrākiem gadiem, vairs netika ļauts lietot kā savas rases apzīmējumu "nēģeris" (angļu: Negro), tikai "melnais" vai Āfrikas amerikānis", un aptaujājamie tika aicināti iedalīt sevi sīkāk pēc izcelsmes valsts. Brazīlijā oficiāli tiek lietoti vienkāršoti apzīmējumi ("melnie", "brūnie", "dzeltenie" utt.), taču statistikas biroja publikācijā norādīts, ka tas ir sociālās realitātes, nevis ģenētisks nodalījums. Lielbritānijā rases statistikā tagad tiek dēvētas par "etniskajām grupām" — "baltajiem", "Āzijas", "Āfrikas" un "Melno" vai "Karību" etnisko grupu, izdalot atsevišķi kā "pārējās" dažas tautības, piemēram, arābus.

Medicīnas statistikā nākas ievērot faktiski pastāvošo dažādu rasu dažādu uzņēmību pret konkrētām slimībām, kas saistīta ar to ģenētiskajām īpašībām, piemēram, bioloģisku rasu jēdzienu oficiālajā medicīniskajā statistikā lieto ASV.

Cilvēktiesību un citās praktiskās nozarēs jēdziens "rase" tiek saglabāts vecajā, morfoloģisko pazīmju kopuma nozīmē, iedalot rases sīkāk grupās un morfoloģiskos tipos.

Dažās valstīs ar lielu imigrantu skaitu, kā Brazīlijā, jau apmēram pusi iedzīvotāju sastāda jauktas izcelsmes cilvēki (g.k. mulati), kurus vairs nevar pieskaitīt to izcelsmes rasēm ne ģenētiski, ne pēc izskata. Tāpat ap 80% ASV iedzīvotāju ar afrikāņu izcelsmi ir arī Eiropas izcelsmes senči, tomēr pat baltās rases senču pārsvars ASV nedod pietiekamu iemeslu tikt uzskatītam par balto, kamēr pēc daudzu Latīņamerikas zemju definīcijas cilvēki ar baltās rases asiņu pārsvaru būtu baltie. Šādas atšķirības un izmaiņas rasu un to nosaukumu dažādu valstu un valodu izpratnēs noved pie daudziem pārpratumiem pie mēģinājumiem tos burtiski pārcelt citviet, tai skaitā no angļu valodas uz latviešu. Piemēram, cenšoties pielāgoties angļu valodas problēmām, Latviešu valodas aģentūras speciālisti neiesaka lietot latviski neitrālos apzīmējumus "nēģeris" vai "afroamerikānis" un to vietā ieteic lietot mūsdienās pieņemto "melnais", kas rasisma laikos tika uzskatīts par nievājošu.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rase.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Rase (angliski)

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l