Purva Piekūns: Piekūnu dzimtas putns

Tam ir ļoti plašs izplatības areāls: ligzdo Eirāzijā un Ziemeļamerikā, plašā Holarktikas joslā. Ziemot purva piekūns dodas uz izplatības areāla dienvidiem, sasniedzot Ziemeļāfriku un Dienvidameriku. Purva piekūnam ir 9 pasugas, trīs Ziemeļamerikā un sešas Eirāzijā.

Purva piekūns Falco columbarius (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Piekūnveidīgie (Falconiformes)
Dzimta	Piekūnu dzimta (Falconidae)
Ģints	Piekūni (Falco)
Suga	Purva piekūns (Falco columbarius)
Sinonīmi
Aesalon columbarius Falco aesalon
Izplatība
Sastopams ligzdošanas sezonā   Sastopams ziemošanas sezonā   Sastopams visu gadu kā nometnieks
Purva piekūns Vikikrātuvē

Latvijā sastopams Eiropas purva piekūns (F. columbarius aesalon). Tas ir samērā parasts caurceļotājs, sevišķi rudenī, bet reizēm purva piekūns arī ligzdo. Pēdējos desmit gados to skaits ir samazinājies vairāk kā par 30%. Atsevišķi īpatņi regulāri ziemo. Ligzdošanai purvos tas izmanto pamestas vārnu ligzdas, tādēļ, ja purvos izzudīs vārnas, izzudīs arī purva piekūns.

Zinātnieki uzskata, ka Ziemeļamerikas un Eirāzijas populācijas ir divas atšķirīgas sugas. Molekulārajos pētījumos ir noskaidrots, ka abas populācijas viena no otras nodalījušās pirms vairāk kā viena miljona gadiem. Visticamākais vistuvākajā nākotnē suga oficiāli tiks sadalīta un Eirāzijas purva piekūna zinātniskais nosaukums būs Falco aesalon.

 

Purva piekūns ir neliela auguma plēsīgais putns, tā ķermeņa garums ir 25—30 cm, spārnu izplētums 50—64 cm. Kā tas ir raksturīgi plēsīgiem putniem, mātīte ir lielāka nekā tēviņš. Salīdzinot ar citiem maza auguma piekūniem, purva piekūns ir masīvāks un spēcīgāks. Tēviņa vidējais svars ir 165 g, mātītes 230 g. Putna svars atkarībā no tā, kādai pasugai tas pieder, ir atšķirīgs, bet svars ir arī ļoti mainīgs atkarībā no sezonas, īpaši migrējošām populācijām. Piemēram, pieaudzis tēviņš var svērt 125—210 g, bet mātīte 190—300 g. Aste ir proporcionāli gara (12,7—18,5 cm).

Purva piekūna tēviņam ir zilganpelēka mugura un atkarībā no pasugas tā var būt dažādos pelēkajos toņos, no tumši pelēkas, gandrīz malnas līdz gaišai, sudrabaini pelēkai. Arī pavēdere var būt dažādos brūnos toņos, no gaišas, smilšu brūnas līdz gandrīz oranžai krāsai. Pavēderē ir tumšāk brūnu spalvu svītrojums, kas var būt blīvāks un retāks. Tumšās spalvas var būt melnas vai sarkanbrūnas. Mātītēm un jaunajiem putniem mugura ir pelēkbrūna vai tumši brūna, bet pavēdere gaiša, gandrīz balta ar tumši brūniem lāsumiem. Mazuļus pēc izšķilšanās sedz gaiši brūnas dūnas, kas uz vēdera ir gandrīz baltas.

Uz astes abiem dzimumiem ir 3—4 tumšas šķērsjoslas, kas mātītēm un jauniem putniem ir platas un tumši brūnas. Ļoti gaišiem tēviņiem astes šķērsjoslas ir šauras un nedaudz tumšāk pelēkas kā pamatkrāsa. Tumšiem tēviņiem joslas ir ļoti platas un tumšas, līdz ar to aste izskatās šķērssvītrota ar šaurām, gaišām svītrām. Tomēr visu krāsu purva piekūniem astes gals ir melns ar šauru, baltu josliņu pašā galā. Acis tumšas, knābis pelēks ar dzeltenu nāsu pauguru. Arī pēdas ir dzeltenas ar melniem nagiem.

 

 

Purva piekūns mājo atklātās ainavās ar skrajiem mežiem un krūmājiem. Latvijā tas visbiežāk ligzdo purvos, bet citur pasaulē to var novērot arī stepēs, prērijās, tīreļos, tundrā un taigā. Purva piekūns izvairās no bieziem mežiem, kā arī no ainavām vispār bez kokiem. Tomēr migrācijas laikā tos var novērot visa veida biotopos. Eirāzijas populācijām ir raksturīgi ziemas laikā pulcēšanās uz kopīgu nakts guļu, reizēm tie guļ kopā arī ar lauku lijām, bet Ziemeļamerikas populācijām šāda kopīga gulēšana nav raksturīga, lai gan ļoti retos gadījumos ir novērojama.

Purva piekūns, lai arī ir mazs, bet drosmīgs putns, tas parasti uzbrūk ikvienam plēsīgajam putnam, kas ielido tā teritorijā, pat ērglim. Ligzdošanas laikā tas mēdz uzbrukt jebkam aizdomīgam, vilcienus un automašīnas ieskaitot.

Ienaidnieki

Purva piekūna galvenie ienaidnieki ir kraukļi, kas izposta dējumus un uzbrūk mazuļiem. Pieaugušus purva piekūnus reizēm nomedī lielie plēsīgie putni, piemēram, lielais piekūns, ūpis un vistu vanags. Tomēr tas notiek reti, jo lielie putni izvairās no agresīvajiem un veiklajiem purva piekūniem.

Purva piekūns ir ātrs un izveicīgs mednieks. Tas pamatā medī maza un vidēja auguma putnus. Purva piekūns bieži medī ātrā, zemā lidojumā, kas ir zemāks kā 1 metru virs zemes. Parasti tas medījumu noskata, sēžot kāda koka zarā, un tad negaidīti uzbrūk. Purva piekūns ir neatlaidīgs mednieks, no kura ir gandrīz neiespējami izbēgt, jo spēj medīt gan ļoti zemu, gan augstu gaisā. Ja piekūns ir spēcīgs un veselīgs, tas noķer katru otro upuri. Diezgan bieži purva piekūnu pāris medī, savstarpēji sadarbojoties. Reizēm tas nomedī citu plēsīgo putnu izbiedētu un vajātu upuri. Ne vienmēr medījums tiek uzreiz apēsts, retos gadījumos purva piekūns to noglabā vēlākam laikam.

Ligzdošanas laikā lielākā daļa upuru ir nelieli putniņi, kas sver 10—40 g. Tiek medīts ikviens šāda izmēra putniņš neatkarīgi no sugas. Visbiežāk tie ir cīruļi, čipstes un zvirbuļi, kā arī dažādi jaunie, nepieredzējušie putniņi. Bez maziem putniņiem purva piekūns medī arī lielākus putnus, tādus, kā slokas, dzilnas, dzeņus un pat baložus, kas ir purva piekūna augumā. Tas medī arī lielus kukaiņus, piemēram, spāres un naktstauriņus, maza auguma zīdītājus, piemēram, sikspārņus, kāmjus, un rāpuļus. Pēdējie pieminētie dzīvnieki ir raksturīgs medījums ārpus vairošanās sezonas.

 

Purva piekūniem vairošanās sezona sākas maijā vai jūnijā. Tie veido monogāmus pārus vismaz uz vienu sezonu, bet daļa turas kopā vairākas sezonas. Ligzdai tiek piemeklēta segta vieta vai nu zem klints pārkares vai zem bieziem koku zariem.

Purva piekūns pats ligzdu nebūvē, visbiežāk tiek izmantotas pamestas kraukļu, vārnu, žagatu vai vanagu ligzdas, kas atrodas skujkoku vai jauktu koku mežos. Tīreļos ligzdojošo purva piekūnu mātītes ligzdu iekārto seklā bedrītē starp viršiem. Klinšainos reģionos ligzdas vieta bieži atrodas uz kādas klints radzes, alā vai vienkārši uz zemes. Reizēm purva piekūns izmanto daudzstāvu namus.

Dējumā ir 3—6 brūndzelteni raibumotas olas. Inkubācijas periods ilgst 28—32 dienas, apmēram 90% no laika perē mātīte, bet tēviņš pamatā medī, lai to pabarotu. Kad mazuļi ir apmēram 30 dienas veci, tiem izaug pieauguša putna apspalvojums, bet joprojām tie ir atkarīgi no saviem vecākiem vēl kādas 4 nedēļas. Reizēm jaunie tēviņi, kas ir gadu veci, palīdz saviem vecākiem audzināt nākamā gada perējumu. Purva piekūniem parasti izdzīvo lielākā daļa mazuļu, tomēr sliktos gados, kad trūkst medījuma, no trīs mazuļiem izdzīvo tikai viens. Dzimumbriedumu jaunie putni sasniedz gada vecumā un parasti uzreiz veido pāri. Vecākais datētais savvaļā dzīvojošais purva piekūns ir bijis 13 gadus vecs.

Eirāzijas pasugas

• Eiropas purva piekūns (Falco columbarius/aesalon aesalon) — sastopams Eiropā, sākot ar Britu salām un Skandināviju, un Āzijas ziemeļos līdz Sibīrijas centrālajai daļai. Britu populācija ir nometnieki. Gājputni ziemo Eiropā un Tuvajos Austrumos līdz Vidusjūrai un Irānai;
• Islandes purva piekūns (Falco columbarius/aesalon subaesalon) — sastopams Islandē un Fēru Salās, migrē neliela daļa populācijas;
• Altaja purva piekūns (Falco columbarius/aesalon pallidus) — sastopams Āzijas stepēs, reģionā starp Arāla jūru un Altaja kalniem, ziemo Centrālāzijas dienvidos un Dienvidāzijas ziemeļos;
• Sibīrijas purva piekūns (Falco columbarius/aesalon insignis) — sastopams Sibīrijā, sākot ar Jeņiseju un beidzot ar Kolimas upi, ziemo Austrumāzijā;
• Kazahstānas purva piekūns (Falco columbarius/aesalon lymani) — sastopams kalnos Kazahstānas austrumos un apkārtējos reģionos, migrē nelielus attālumus uz dienvidiem;
• Sahalīnas purva piekūns (Falco columbarius/aesalon pacificus) — sastopams Krievijas Tālajos Austrumos līdz Sahalīnai, ziemo Japānā, Korejā un apkārtnes reģionos.

Ziemeļamerikas pasugas

• Taigas purva piekūns (Falco columbarius columbarius) — sastopams Kanādā un ASV ziemeļu daļā uz austrumiem no Klinšu kalniem, ziemo Ziemeļamerikas centrālajā daļā, Centrālamerikā un Dienvidamerikas ziemeļos;
• Prēriju purva piekūns (Falco columbarius richardsoni) — sastopams prērijās, sākot ar Albertu un beidzot ar Vaiomingu, nometnieki, migrē ļoti neliela daļa;
• Melnais purva piekūns (Falco columbarius suckleyi) – sastopams Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastē, sākot ar Aļaskas dienvidiem un beidzot ar Vašingtonas štata ziemeļiem, nometnieki.

• Latvijas Daba: Purva piekūns
• Selgasfoto: Purva piekūns
• ARKive: Merlin (Falco columbarius)
• Merlin: A Fascinating Falcon
• ADW: Falco columbarius