Neandertālietis: Izmirusi cilvēku ģints (Homo) suga
Neandertālietis jeb Neandertāles cilvēks (Homo neanderthalensis vai Homo sapiens neanderthalensis) ir izmirusi cilvēku ģints suga vai pasuga, kas pazīstama pēc pleistocēna atradumiem Eiropā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Sugas nosaukums radies no Neandera ielejas nosaukuma, kur atrada pirmās neandertāliešu fosilijas. Neandertālieti reizēm klasificē kā atsevišķu sugu (H. neanderthalensis) vai kā mūsdienu cilvēka pasugu (H. s. neanderthalensis), jo pētījumi liecina, ka tie ir spējuši krustoties ar saprātīgo cilvēku (H. sapiens). Neandertālieši spēja izgatavot darbarīkus no akmens un koka, kā arī prata kontrolēt uguni. Viņi bija mednieki-vācēji.
| Neandertālietis Homo neanderthalensis (King, 1864) | |
|---|---|
 Neandertālieša galvaskauss | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Dzimta | Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae) |
| Cilts | Hominīni (Hominini) |
| Ģints | Cilvēki (Homo) |
| Suga | Neandertālietis (H. neanderthalensis) |
| Sinonīmi | |
| Homo sapiens neanderthalensis | |
| Izplatība | |
 Neandertāliešu izplatības areāls. Kartē nav iekļauta ziemeļu un austrumu robeža Mamotnajā Urālos un Okladiņikovā Altajā | |
 Neandertālietis Vikikrātuvē | |
Pirmie protoneandertāliešu fenotipi parādījušies Eiropā pirms 600 000—350 000 gadiem. Evolūcijas teorijā par neandertāliešu priekšteci uzskata Heidelbergas cilvēku, kas ir arī mūsdienu cilvēka priekštecis. Tipiskais neandertālieša fenotips parādījās pirms 130 000 gadiem. Neandertālieši Āzijā izzuda pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā — pirms 40 000 gadiem. Gibraltārā atrastas fosilijas liecina, ka pēdējās neandertāliešu kopienas izmira pirms 28 000 gadiem (tiek pieļauts, ka viņi varbūt izmira pirms 24 000 gadiem, bet ne visi pētnieki tam piekrīt). Kā neandertāliešu izmiršanas cēloņi tiek minētas klimata pārmaiņas, konkurence par dabas resursiem ar mūsdienu cilvēku vai epidēmijas.
Pēc Lisabonas universitātes profesora Žoauna Ziljauna viedokļa, pamatojoties uz atradumiem alās Spānijā (neandertāliešu zīmēti punkti un krāsas šlakatas, rokas trafareti nospiedumi), neandertāliešiem piemitusi spēja izmantot simbolus un domāt abstrakti.
Nosaukums
Neandertāliešu nosaukums ir radies no Neandera ielejas, kas atrodas Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12 km uz austrumiem no Diseldorfas. 1856. gadā šajā ielejā atrada pirmo neandertāliešu skeletu, kas sākotnēji tika noturēts pat par lāča skeletu. 1864. gadā īru ģeologs Viljams Kings tam piešķīra zinātnisko nosaukumu Homo neanderthalensis. Netieši nosaukums ir radies no 17. gadsimtā dzīvojošā vācu teologa Joahima Neandera vārda, kuram par godu ir nosaukta Neandertāles ieleja.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neandertālietis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Neandertālietis, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.