Ljēža

Šis raksts ir par pilsētu. Par provinci skatīt rakstu Ljēžas province.

Atrodas pie Māsas upes, netālu no Nīderlandes un Vācijas robežas. Ljēžas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Ar 195 931 iedzīvotājiem 2013. gadā, tā ir ceturtā lielākā pilsēta Beļģijā.

Ljēža
Beļģijas pilsēta
Luik
Karogs Ģerbonis
Ljēža
Koordinātas: 50°38′N 05°4′E / 50.633°N 5.067°E / 50.633; 5.067 05°4′E / 50.633°N 5.067°E / 50.633; 5.067
Valsts	Beļģija
Reģions	Valonija
Province	Ljēža
Pirmo reizi minēta	558
Platība
• Beļģijas pilsēta	69,39 km2
• aglomerācija	1 879 km2
Iedzīvotāji (2022)
• Beļģijas pilsēta	195 278
• blīvums	2 823,6/km²
• aglomerācija	749 110
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta kods	4000–4032
Mājaslapa	www.liege.be
Ljēža Vikikrātuvē

Tiek uzskatīta par Valonijas svarīgāko kultūras un ekonomikas centru. Ekonomikā ir viens no Beļģijas tēraudrūpniecības centriem. Trešā lielākā upes osta Eiropā aiz Dīsburgas un Parīzes.

 

Rakstos Ljēža pirmoreiz minēta 558. gadā. Ap 705. gadu šeit tika nogalināts Sv. Lamberts, bet viņa pēctecis Svētais Huberts uzcēla šeit baziliku, dodams sākumu pilsētas izaugsmei. No 985. gada līdz 1794. gadam tā bija Ljēžas bīskapijas galvaspilsēta.

Viduslaikos Ljēža bija svarīgs intelektuālais centrs. Piemēram, Romas pāvests Klements VI XIV gadsimtā uzaicināja Ljēžas mūziķus uz savu galmu Aviņonā, ieviesdams polifoniju baznīcas mūzikā.

1345. gadā Ljēžas pilsoņi sacēlās pret bīskapu un uzvarēja to kaujā pie pilsētas. 1468. gadā pēc tam, kad pilsēta bija sacēlusies pret Burgundijas varu, to izpostīja Francijas karaļa Luija XI un Burgundijas hercoga Šarla I apvienotie spēki. Ljēža bija Svētās Romas impērijas sastāvā, tomēr Ljēžas bīskaps saglabāja lielu daļu no faktiskās varas. Ljēžas bīskapa faktiskā vara saglabājās arī pēc tam, kad 1477. gadā tā nokļuva Hābsburgu, bet 1555. gadā - Spānijas varā.

16. gadsimtā bīskapi bija no Bavārijas Vitelsbahu dzimtas, kuri bija arī Ķelnes bīskapi. Spānijas mantojuma karā Ljēžu ieņēma Džona Čērčila (Marlboro hercoga) spēki.

1794. gadā Ljēžu ieņēma revolucionārās Francijas karaspēks. Franču varas iestādes iedibināja antiklerikālu režīmu un nopostīja Sv.Lamberta katedrāli. 1815. gadā Vīnes kongress piešķīra Ljēžu Nīderlandei, tomēr 1830. gada Beļģijas revolūcijas rezultātā nodibinājās neatkarīgā Beļģijas valsts, kurā iekļāvās arī Ljēža. Pēc šī gada Ljēža strauji attīstījās par vienu no lielākajiem Eiropas tēraudrūpniecības centriem.

Pirmā pasaules kara laikā 1914. gada 4. augustā vācu karaspēks iebruka Beļģijā un, kaut arī Ljēžas garnizons sīvi pretojās, divpadsmit dienu laikā, izmantojot apšaudi ar haubicēm Lielā Berta, to ieņēma.

Otrā pasaules kara laikā vācieši šoreiz trīs dienu laikā atkal ieņēma pilsētu. 1944. gada septembrī ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc tam tā kļuva par vācu V-1 un V-2 mērķi. Uz pilsētu tika izšautas apmēram 1500 raķetes.

Pēckara gados Ljēžas tēraudrūpniecība piedzīvoja krīzi, 1961. gada janvārī neapmierinātie strādnieki izdemolēja Ljēžas dzelzceļa staciju.

Ljēžā dzimuši:

• Žustīne Enāna (dzimusi 1982) — tenisiste
• Sezārs Franks (César Franck) (1822—1890) — komponists
• Andrē Ernests Modests Gretrī (André Ernest Modeste Grétry) (1741—1813) — komponists
• Zenobs Gramms (Zénobe Gramme) (1826—1901) — izgudrotājs
• Ežēns Izajī (Eugène Ysaÿe) (1858—1931) — mūziķis
• Žoržs Nagelmakers (Georges Nagelmackers) (1845—1905) — uzņēmējs
• Žans-Mišels Saivī (Jean-Michel Saive) (dzimis 1969) — galda tenisists
• Žoržs Simenons (Georges Simenon) (1903—1989) — rakstnieks

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ljēža.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Liégeois (franciski) (angliski) (nīderlandiski)