Kuša

Strukturēta sabiedrība Nūbijā sāka veidoties jau Ēģiptes Pirmās dinastijas (3100. — 2890. gads p. m. ē.) laikā. Ap 2500. gadu p. m. ē. ēģiptieši sāka Nūbijas pakļaušanu. Tutmosa I laikā (1506. — 1493. gads p.m.ē) Nūbija kļuva par Ēģiptes koloniju.

Tomēr ap 780./755. gadu p.m.ē. valdnieks Alara apvienoja Kušas valsti ar galvaspilsētu Napatu. Tā strauji attīstījās un valdnieka Pijes laikā Kuša pakļāva Ēģipti, Pije kļuva par faraonu un nodibināja Ēģiptes Divdesmitpiekto dinastiju. 671. gadā p.m.ē. Ēģiptē iebruka asīrieši un Kuša atkal kļuva par neatkarīgu valsti. 591. gadā p.m.ē. ēģiptieši Psametiha II vadībā savukārt nopostīja Kušas galvaspilsētu Napatu un Kuša pārcēla galvaspilsētu augšup pa Nīlu uz Meroi.

Gadsimtiem ilgi Kuša turpināja attīstīties, tomēr ziņas par šo valsti saglabājušās visai trūcīgas. Valstī savulaik eksistēja sengrieķu tirdzniecības apmetnes. Meroes valodas pierakstam Kušas iedzīvotāji izveidoja savdabīgu Meroes alfabētu.

Kušas valsts bojāejas apstākļi ir vēsturnieku diskusiju objekts. Tradicionāls ir uzskats, ka ap 350. gadu Kušu ieņēma Aksumas valsts. Ap 6. gadsimtu Kušas vietā bija izveidojušās Nobateja, Makūrija un Alodija.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kuša.

• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)