Karls Persimegi
Karls Persimegi (igauņu: Karl Pärsimägi; dzimis 1902. gada 11. maijā Oe, Antslas pagastā, miris 1942. gada 27. jūlijā Aušvicā) bija igauņu fovisma gleznotājs.
gads">1902. gada 11. maijā Oe, Antslas pagastā, miris 1942. gada 27. jūlijā Aušvicā) bija igauņu fovisma gleznotājs.
| Karls Persimegi Karl Pärsimägi | |
|---|---|
 Pašportrets (ap 1930. gadu) | |
| Dzimis | 1902. gada 11. maijā Oe, Antslas pagasts, Krievijas Impērija (tagad  Igaunija) |
| Miris | 1942. gada 27. jūlijā (40 gadu vecumā).svg){kind=small} Aušvica, Trešais reihs |
| Tautība | igaunis |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | fovisms |
| Iespaidojies no | Nikolajs Trīks, Konrāds Megi |
Biogrāfija
K. Persimegi bija pārtikuša lauksaimnieka dēls. 1919. gadā viņš piedalījās Igaunijas neatkarības karā un saņēma medaļu. Pēc kara, pretēji tēva vēlmēm viņš devās uz Tartu, lai iestātos jaunajā Pallas mākslas skolā, kas bija zināma ar modernās mākslas popularizēšanu. Papildus citiem jaunajiem stiliem kā fovisms, viņu ietekmēja igauņu tautas māksla un Konrāds Megi, kurš tur strādāja par pasniedzēju. Viņš mācījās arī kopā ar Nikolaju Trīku un 1923. gadā devās studiju ceļojumā uz Vāciju. Tajā pašā gadā notika pirmā viņa izstāde. Viņš vairākkārt pārtrauca savu izglītošanos, lai apmeklētu ģimenes saimniecību un glezonu ainavas.
1937. gadā ar tēva finansiālu atbalstu viņš pārcēlās uz Parīzi, kurš bija samitrinājies ar dēla karjeras izvēli. Tur viņš mācījās Académie Colarossi un ietekmējās no Pola Sezana, lai arī pats bija izpelnījies apzīmējumu "igauņu Matiss". Sākoties Otrajam Pasaules karam pretēji citiem Baltijas māksliniekiem viņš atteicās atgriezties tēvzemē, ko bija okupējusi Padomju Savienība.
1941. gadā viņu arestēja Gestapo un nogādāja Aušvicā. Viņa aresta iemesli joprojām ir neskaidri. Viņš nebija ebrejs, bet, iespējams, bija mēģinājis palīdzēt ebreju draugam, kurš bija aktīvs pretošanās kustībā. Kā iespējams iemesls minēta arī seksuālā orientācija. Viņš tika nonāvēts nākamajā gadā.
Viņa atbalsta Igaunijas neatkarībai dēļ, Padomju periodā viņa darbi netika izstādīti. Pēc 1991. gada interese par viņa daiļradi atjaunojās. Viņa dzimšanas simtgade tika atzīmēta ar izstādi un daudzi viņa darbi tagad ir Tartu mākslas muzeja kolekcijā.
Gleznas
-
Sievietes portrets -
Akts -
Meitene pie loga -
-
Parkā -
Interjers -
Interjers -
Japāņu sieviete -
Toomemäe motīvs
Atsauces
Bibliogrāfija
- Heie Treier: Pärsimägi: Võrumaa, Tartu, Pariis, Tallinn, Eesti Kunstiakadeemia, 2003 ISBN 9985-946-52-9
- Eha Ratnik, Karl Pärsimägi. Tartu Art Museum, 1966.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karls Persimegi.- Persimegi gleznas Arhivēts 2021. gada 16. janvārī, Wayback Machine vietnē. @ Virumaa
- "Karla Persimegi portrets, Heie Treier @ Igaunijas institūts
 | Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Karls Persimegi, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.