Ivars Zariņš: Latviešu ekonomists un politiķis

gads">1969. gada 18. aprīlī Jēkabpilī) ir latviešu ekonomists un politiķis, pārstāv sociāldemokrātisko partiju "Saskaņa". Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Ivars Zariņš
Ivars Zariņš 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 3. marts
Prezidents	Raimonds Vējonis Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis Andris Bērziņš
Premjerministrs	Māris Kučinskis Laimdota Straujuma
11. Saeimas deputāts
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati	1969. gada 18. aprīlī (55 gadi) Jēkabpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Dzīvo	Sigulda, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	"Saskaņa" (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e)	neprecējies
Profesija	ekonomists

1993. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti. Bijis uzņēmuma "Unifonds" valdes priekšsēdētājs. Laikā no 1998. līdz 1999. gadam bijis Latvijas ekonomikas ministra Aināra Šlesera padomnieks. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam I. Zariņš bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ("regulatora") loceklis, 2011. gadā arī komisijas priekšsēdētāja vietas izpildītājs. Jau 2011. gada sākumā viņš norādīja, ka taisās drīzumā šo amatu atstāt, jo esošajā situācijā neredzot, kā nodrošināt regulatora rīcībspēju un ka Latvijā nesot enerģētikas politikas, bet tikai stihiski mēģinājumi kaut ko panākt un izdarīt.

I. Zariņš nav precējies. Brīvajā laikā aktīvi nodarbojas ar orientēšanās sportu.

2011. gadā pievērsies politikai, iestājies partijā "Saskaņa" un veiksmīgi kandidējis 11. Saeimas vēlēšanās no "Saskaņas Centra" saraksta. Ievēlēts Saeimā Zemgales vēlēšanu apgabalā. 11. Saeimā I. Zariņš izcēlās kā viens no aktīvākajiem debatētājiem ar tautsaimniecību saistītās tēmās.

2014. gadā tika ievēlēts arī 12. Saeimā no Vidzemes vēlēšanu apgabala, kur startēja ar pirmo numuru partijas "Saskaņa" sarakstā. I. Zariņš bija viens no retajiem 12. Saeimas deputātiem, kas deputāta zvērestu skaitīja no galvas, par to izpelnoties savu atbalstītāju aplausus, jo pirms trim gadiem viņam zvērestu vairākas reizes nācās atkārtot pieļauto kļūdu dēļ. Zariņa ievēlēšana 12. Saeimā tika publiski apšaubīta, jo pēc īrētu autobusu sabraukšanas Stalbes pagastā tika konstatēts neparasts atbalsts "Saskaņai" un personiski Zariņam, kuram iecirknī no 60 partijas biļeteniem bija salikti 45 plusi, kamēr citiem "Saskaņas" pārstāvjiem — neviena. Kad Drošības policija sāka izmeklēt šādus gadījumus, Zariņš paziņoja, ka pats griezīsies tajā, lai atspēkotu par sevi izplatītās baumas. Viņš arī noliedza, ka "Saskaņai" būtu kāds sakars ar šādu autobusu organizēšanu. Pēc izmeklēšanas Drošības policija apstiprināja, ka balsu pirkšanas nav bijis un viss noticis saskaņā ar likumu.

2017. gadā Zariņš kļuva slavens ar savu apgalvojumu, ka latviešiem "Saskaņas" sadarbības līgums ar Krievijas faktiski valdošo partiju "Vienotā Krievija" esot "pats svarīgākais pēc līguma ar NATO", jo pateicoties tam izdevies savākt visus krievvalodīgos "Saskaņas" paspārnē un bez šī līguma tie atkal sākšot demonstrēt savu radikālumu.

2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no Zemgales vēlēšanas apgabala. 2022. gada februārī I. Zariņš paziņoja, ka noliek Saeimas deputāta mandātu.

Kā partijas Ministru prezidenta amata kandidāts kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

2018. gadā, tolaik būdams regulatora padomes loceklis, I. Zariņš intervijā stāstīja, ka obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešana bijusi politiska afēra jau no paša sākuma un draudējusi Latvijas patērētājiem ar lieliem virsmaksājumiem. Viņš jau tolaik esot protestējis pret to, bet neesot guvis atbalstu valsts ierēdņu un politiķu vidū. Pēc tā viņam nācies aiziet no regulatora, un drīz viņš kļuva par Saeimas deputātu no Saskaņas.

12. Saeimā I. Zariņš sagatavoja ap 50 jautājumu un pieprasījumu Ekonomikas ministrijai, apgalvojot, ka tās bezdarbība šajā jomā ir klaja nekompetence vai apzināts mēģinājums piesegt krāpniecības shēmas. Spekulācijas ap lielajiem tiesvedības riskiem varētu neitralizēt, īstenojot "OIK saņēmēju lustrācijas" procesu, pēc kura reti kurš vēlētos tiesāties ar valsti," — sacīja I. Zariņš.

2019. gadā Saeimas plenārsēdei tika iesniegts I. Zariņa priekšlikums par viņa izslēgšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas OIK jautājumos, tā izsakot neapmierinātību ar savu zaudējumu vēlēšanās par šīs pēc KPV LV iniciatīvas izveidotās komisijas priekšsēdētāja amatu KPV LV pārstāvei Ievai Krapānei.

• CVK profils Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• "Saskaņas Centra" profils