Saskaņa: Politiska partija Latvijā, dibināta 2010. gadā

gads">2010. gadā, apvienojoties Tautas saskaņas partijai, partijai "Jaunais Centrs" un Sociāldemokrātiskajai partijai. 2011. gada janvārī tika apstiprināts lēmums par Daugavpils pilsētas partijas saplūšanu ar partiju "Saskaņa". Partija līdz 2014. gadam darbojās apvienībā "Saskaņas Centrs". Tradicionāli partija "Saskaņa" lielākos panākumus guvusi krievu valodā runājošajā Latvijas vēlētāju daļā.

Saskaņa
Vadītājs	Nils Ušakovs Regīna Ločmele Andris Morozovs
Dibināta	2010. gadā
Veidojusies no	TSP Jaunais Centrs SDP Daugavpils pilsētas partija
Galvenā mītne	Rīga, Latvija
Biedri (2024)	1255▼
Ideoloģija	sociāldemokrātija
Politiskā pozīcija	centriski kreisa
Eiropas filiāles	Eiropas Sociāldemokrātiskā partija (biedrs)
Eiropas Parlamenta grupa	Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse
Oficiālās krāsas	sarkans      balts
14. Saeima	0 / 100
Eiroparlaments	1 / 8
Valdība	0 / 15
Rīgas dome	11 / 60
Vadītās pašvaldības	0 / 43
Mājaslapa
saskana.eu
Latvijas politika Partijas Latvijā

Partijas līdzpriekšsēdētāji ir bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele un Rīgas domes deputāts Andris Morozovs.

Partija "Saskaņa" bija starp Saeimas vēlēšanu uzvarētājiem četros sasaukumos pēc kārtas (otrais rezultāts 10. Saeimas vēlēšanās, pirmais 11., 12. un 13. Saeimas vēlēšanās), taču 14. Saeimas vēlēšanās tai neizdevās pārvarēt 5% barjeru, līdz ar to pirmo reizi neesot pārstāvētai Saeimā. Pēc partijas neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās tās vadītājs Jānis Urbanovičs atkāpās no amata, un kongresā 2023. gada janvārī N. Ušakovu, R. Ločmeli un A. Morozovu ievēlēja par partijas trim līdzpriekšsēdētājiem.

2017. gada 24. novembrī partija ir uzņemta par pilntiesīgu Eiropas Sociāldemokrātiskās partijas locekli.

2009. gada 21. novembrī "Saskaņas Centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Sanktpēterburgā pēc Krievijas varas partijas "Vienotā Krievija" kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām. 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par "Saskaņas Centra" sadarbību ar Ķīnas komunistisko partiju.

2017. gada 24. jūlijā "Saskaņas" politiķis Ivars Zariņš izteicās, ka "Saskaņas" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos. 2017. gada 9. oktobrī intervijā "Saskaņas Centra" vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties Eiropas Sociālistu partijai, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika. Analītiskais žurnālists Māris Zanders un politologs Juris Rozenvalds šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar "Vienoto Krieviju" vērtēja kā formālu un saistīja ar "Saskaņas Centra" centieniem nākamajā Saeimā nokļūt koalīcijā. Līdzīgu viedokli pauda arī no "Saskaņas" ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.

Saeimas vēlēšanas

"Saskaņai" 12. Saeimā bija vislielākā frakcija ar 24 deputātiem. "Saskaņu" Saeimā pārstāvēja Jānis Urbanovičs (Saeimas frakcijas priekšsēdētājs), Valērijs Agešins (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), Artūrs Rubiks (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), Andrejs Klementjevs, Zenta Tretjaka, Vitālijs Orlovs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Ņikita Ņikiforovs, Ivars Zariņš, Jānis Tutins, Mihails Zemļinskis, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Zujevs (ieņēma Regīnas Ločmeles-Luņovas, kas nolika mandātu, vietu), Jūlija Stepaņenko, Sergejs Mirskis, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Jānis Ādamsons, Vladimirs Nikonovs, Raimonds Rubiks.

Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica veiktajā pētījumā par 12. Saeimas deputātu uzstāšanos tribīnē un ziņojumu gatavošanu no 13 par "klusajiem deputātiem" atzītajiem gandrīz 3/4 jeb 8 bija ievēlēti no "Saskaņas", tostarp par "visnerunīgāko Saeimas deputātu" atzītais Igors Zujevs, kas darbojas jau trešajā Saeimas sasaukumā pēc kārtas, bet 13. Saeimā 38 mēnešos ne reizi nav runājis no tribīnes un tikai vienreiz gatavojis ziņojumu par kādu likumprojektu.

Pavaldību vēlēšanas

Pašvaldību vēlēšanas

Rīgas domes vēlēšanas

2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Pēc 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām "Saskaņai" bija teritoriālās nodaļas 57 Latvijas pašvaldībās. Kopumā 64 deputāti bija ievēlēti 44 pašvaldībās. Partijas deputāti ir koalīcijā 13 Latvijas novados: Aglonas, Balvu, Dagdas, Rēzeknes, Viļakas, Viļānu, Babītes, Garkalnes, Ogres, Olaines, Iecavas, Krustpils un Ozolnieku novados, bet vēl 26 novados deputāti ir opozīcijā. Četrās no lielākajām Latvijas pilsētām — Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpilī — "Saskaņas" deputāti ir koalīcijā, bet vēl trijās pilsētās — Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā — opozīcijā.

Rīgas domē "Saskaņu" pārstāvēja 22 deputāti: Nils Ušakovs (Rīgas mērs), Anna Vladova (frakcijas priekšsēdētāja), Mihails Kameņeckis (frakcijas priekšsēdētājas vietnieks), Andrejs Kozlovs, Andrejs Kameņeckis, Aleksejs Roslikovs, Baiba Rozentāle, Maksims Tolstojs, Jefimijs Klementjevs, Jānis Ločmelis, Igors Kuzmuks, Igors Solovjovs, Olga Veidiņa, Regīna Ločmele-Luņova, Genādijs Sevastjanovs, Sandris Bergmanis, Vitālijs Dubovs, Vadims Baraņņiks, Vadims Faļkovs, Valērijs Petrovs, Viktors Paškovs un Vladimirs Frolovs.

Rēzeknes domē partiju pārstāvēja 7 deputāti: Aleksandrs Bartaševičs (Rēzeknes mērs), Andrejs Rešetņikovs, Aleksejs Stecs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksandrs Irišins, Jānis Krišāns un Lidija Ostapceva.

Daugavpils domē bija 5 "Saskaņas" deputāti: Andrejs Elksniņš, Anatolijs Gržibovskis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Valērijs Kononovs un Mihails Lavrenovs.

Liepājas domē partiju pārstāvēja 4 deputāti: Valērijs Agešins, Helēna Geriloviča, Pāvels Sereda un Ludmila Rjazanova.

Jūrmalas domē bija 3 "Saskaņas" pārstāvji: Boriss Doņņikovs, Karina Siņkeviča un Larisa Loskutova.

Jelgavas domē partiju pārstāvēja 3 deputāti: Ivars Jakovels, Valentīns Grigorjevs un Sergejs Stoļarovs.

Jēkabpils domē "Saskaņu" pārstāvēja Andris Rutko un Broņislavs Ivanovskis.

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Augšdaugavas, Līvānu, Olaines, Salaspils, Ādažu, Ogres, Ķekavas, Bauskas, Limbažu, Aizkraukles, Saulkrastu, Valmieras, Jēkabpils, Jelgavas, Mārupes, Ropažu un Krāslavas novadā, kā arī Rēzeknē, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā un Daugavpilī.

Novads/Pilsēta	Vēlēšanu rezultāts		Deputātu vietas
	Balsis	Procenti
Rēzekne	4387	63,19%	8 / 13
Daugavpils	7498	42,25%	7 / 15
Rēzeknes novads	1767	27,34%	6 / 19
Krāslavas novads	719	12,29%	2 / 15
Augšdaugavas novads	725	12,08%	2 / 15
Liepāja	1583	11,81%	2 / 15
Ludzas novads	797	11,61%	2 / 15
Līvānu novads	343	11,12%	2 / 15
Olaines novads	397	10,69%	2 / 15
Jūrmala	1408	9,72%	2 / 15
Ropažu novads	648	8,57%	2 / 19
Jelgava	813	7,00%	2 / 15
Balvu novads	462	6,87%	1 / 15
Salaspils novads	322	6,86%	1 / 15
Ādažu novads	413	6,78%	1 / 15
Jēkabpils novads	711	6,30%	1 / 19
Jelgavas novads	409	5,96%	1 / 19
Preiļu novads	379	5,74%	1 / 15
Mārupes novads	364	4,55%	0 / 19
Ventspils	347	4,13%	0 / 13
Ogres novads	636	3,68%	0 / 23
Ķekavas novads	247	3,22%	0 / 19
Bauskas novads	188	2,12%	0 / 19
Limbažu novads	162	1,93%	0 / 15
Aizkraukles novads	141	1,83%	0 / 19
Saulkrastu novads	53	1,61%	0 / 15
Valmieras novads	137	0,87%	0 / 19

Partija "Saskaņa" laika gaitā ir parakstījusi vairākas vienošanās ar dažādu nozaru asociācijām un arodbiedrībām, lai pilnvērtīgi pārstāvētu nozaru darbinieku intereses. Vienošanās par sadarbību ir noslēgtas ar:

• Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību;
• Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību;
• Latvijas Pensionāru federāciju Arhivēts 2015. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.;
• Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību Arhivēts 2006. gada 25. aprīlī, Wayback Machine vietnē.;
• Biedrību "Latvijas ceļu būvētājs".

2010. gada 14. jūnijā Latvijas Ekonomikas policija par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas” 10. Saeimas deputātu Juri Silovu un viņa sievu. Silovs, vēl būdams Garkalnes novada domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu. 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu. 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts "Saskaņas" Saeimas deputāta Igora Meļņikova ģimenes uzņēmums SIA "Karavīrs". Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda. 2012. gadā Valsts ieņēmumu dienests veica auditu un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.

2018. gadā iepriekš nepolitiska satura Facebook lapa "Riga Online" tika pārsaukta par "Saskaņa Online" un tajā sāka parādīties politisks saturs, izraisot sašutumu daudzu tās sekotāju vidū. Pēc lietotāju sūdzībām Facebook lapu slēdza. KNAB pauda, ka likums nav pārkāpts, bet sabiedrība par atklātību "Delna" notikušo uzskatīja par ētikas pārkāpumu.

• Oficiālā mājaslapa