Laimdota Straujuma

gads">1951. gada 24. februārī Mežvidu pagastā) ir Latvijas ekonomiste, bijusī ierēdne un politiķe. Pārstāv partiju "Vienotība". Bijusi Latvijas Ministru prezidente (2014—2016), zemkopības ministre (2011—2014), kā arī valsts sekretāre dažādās ministrijās. Pirmā sieviete Latvijas valdības vadītāja amatā un vienīgā līdz 2023. gada 15. septembrim, kad par Ministru prezidenti ievēlēja Eviku Siliņu.

Laimdota Straujuma
Laimdota Straujuma 2016. gadā
12. Saeimas deputāte
Amatā 2016. gada 18. februāris — 2018. gada 6. novembris
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 5. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis Andris Bērziņš
Premjerministrs	Māris Kučinskis
Latvijas Republikas Ministru prezidente
Amatā 2014. gada 22. janvāris — 2016. gada 11. februāris
Prezidents	Andris Bērziņš Raimonds Vējonis
Priekštecis	Valdis Dombrovskis
Pēctecis	Māris Kučinskis
Latvijas Republikas zemkopības ministre
Amatā 2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Jānis Dūklavs
Pēctecis	Jānis Dūklavs
Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre
Amatā 2007. gada 1. janvāris — 2010. gada decembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis Ivars Godmanis Valdis Dombrovskis
Priekštecis	I. Kukute
Pēctecis	nav
Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas valsts sekretāre
Amatā 2000. gada 9. oktobris — 2006. gada 31. decembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Andris Bērziņš Einars Repše Indulis Emsis Aigars Kalvītis
Priekštecis	Jānis Lapše
Pēctecis	Dace Lucaua
Dzimšanas dati	1951. gada 24. februārī (73 gadi) Mežvidu pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Politiskā partija	Tautas partija (1998—2011) Vienotība (2014—pašlaik)
Tēvs	Viktors Lustiks
Māte	Staņislava Stabrovska
Dzīvesbiedrs(-e)	Uldis Straujums (šķīrusies)
Bērni	divi dēli
Profesija	ekonomiste, ierēdne, politiķe
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte

Dzimusi skolotāju Viktora un Staņislavas Lustiku ģimenē. Mācījās Pilskalna septiņgadīgajā skolā netālu no Baltinavas, kur viņas tēvs bija matemātikas skolotājs un direktors, 1968. gadā pabeidza Tilžas vidusskolu. Laikā no 1968. līdz 1973. gadam L. Straujuma studēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. 1987. gadā studēja Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aspirantūrā lauksaimniecības ekonomikas specialitātē. 1992. gadā ieguva ekonomikas doktora zinātnisko grādu (Dr. oec.), disertāciju aizstāvējusi par tēmu "Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana".

Ir divi dēli, vairāki mazbērni. Papildu dzimtajai latviešu valodai pārvalda arī krievu un angļu valodu.

No 1973. gada augusta līdz 1988. gada martam strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Agrārās ekonomikas nodaļā par zinātnisko līdzstrādnieci. Pēc tam līdz 1991. gada aprīlim vadījusi Valsts Plāna Plānošanas ZPI Lauksaimniecības modelēšanas sektoru.

No 1991. gada marta līdz 1993. gada septembrim vadošā pētniece uzņēmumā "Latvijas datu centrs". No 1993. gada septembra līdz 1997. gada jūlijam Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra nodaļas vadītāja un direktora vietniece. Pēc tam līdz 1998. gada janvārim bija valdes priekšsēdētāja vietniece un direktora vietniece Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā, kad kļuva par centra valsts priekšsēdētāju un direktori (amatā līdz 1999. gada novembrim). No 2002. gada jūlija līdz 2007. gada jūlijam bija Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes locekle. 2008. gadā tika ievēlēta Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomnieku sastāvā. No 2010. līdz 2011. gadam Latvijas Zinātnes padomes locekle.

 

1998. gadā piedalījās Tautas partijas dibināšanā. No 1999. gada novembra līdz 2000. gada oktobrim L. Straujuma bija Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece, pēc tam līdz 2006. gada decembrim ieņēma Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatu. No 2007. gada janvāra līdz 2010. gada decembrim viņa bija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre, pēc tam (2011. gada janvāris—oktobris) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāres vietniece.

2011. gada 25. oktobrī L. Straujuma kļuva par "Vienotības" virzītu bezpartijisku zemkopības ministri Valda Dombrovska valdībā. Viņa kļuva par pirmo sievieti zemkopības ministres amatā.

2014. gada 5. janvārī, kad partija viņu virzīja Ministru prezidentes amatam, iestājās partijā "Vienotība". Nākamajā dienā Valsts prezidents Andris Bērziņš L. Straujumu izvirzīja Ministru prezidenta amatam. Amatā apstiprināta 22. janvārī.

L. Straujuma bija "Vienotības" kandidāte Ministru prezidentes amatam arī 12. Saeimas vēlēšanās un uzņēmās valdības izveidošanu pēc vēlēšanām. Otrā viņas vadītā valdība tika apstiprināta 2014. gada 5. novembrī.

2015. gada 7. decembrī Laimdota Straujuma paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata. Līdz 12. Saeimas pilnvaru beigām viņa turpināja darboties parlamentā, taču turpmāk vēlēšanās vairs nav kandidējusi.

• Britu Lauksaimniecības konsultantu institūta Goda biedre (1997)
• Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības raksts (2003)
• Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2006)
• Latvijas Zemkopības ministrijas medaļa "Par centību" (2006)
• Atzinības krusts, otrā šķira (2008)

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laimdota Straujuma.
• CV Ministru kabineta mājaslapā
• Vecmāmiņa: "Negribēju kļūt par ministri!"