Imeretija: Gruzijas mhare, administratīvais reģions

Reģiona iedzīvotāji (imeretieši) runā gruzīnu valodas imeretiešu dialektā, agrāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves iezīmēm.

Imeretijas mhare
იმერეთის მხარე
—  Gruzijas mhare  —
Imeretijas mhares atrašanās vieta Gruzijā
Pārvaldes centrs	Kutaisi
Oficiālā valoda	gruzīnu valoda
Valsts	Gruzija
Administrācija
- gubernators	Šavlego Tatabadze (kopš 2018)
Platība
- Kopējā	6 552 km²
Iedzīvotāji (2018)
- Kopā	507 038
- Blīvums	77,4/km²
Laika josla	UTC+4 (UTC+4)
ISO 3166 kods	GE-IM
Mājaslapa: imereti.gov.ge
Imeretijas mhare Vikikrātuvē

Reģiona centrs ir Kutaisi. Daļu reģiona teritorijas Sačheres pašvaldībā kontrolē neatzītā Dienvidosetija. Ģeogrāfiski Imeretiju iedala Augšas un Lejas Imeretijā.

Netālu no Chaltubo pilsētas apmēram 10 kilometru attālumā no Kutaisi atrodas lielākā Gruzijas ala — Kumistavi ala, ko 2010. gadā pārdēvēja par Prometeja alu

Meži klāj 2,5 tūkstošus km² (38%) reģiona teritorijas, galvenokārt kalnu rajonos. Kalni sasniedz līdz 2850 augstumu virs jūras līmeņa. Reģionā atrodas Boržomi—Haragauli nacionālais parks vairāk kā 850 km² platībā. Imeretijas lielākā daļa atrodas mitra subtropu klimata zonā.

 

Antīkajā periodā Imeretijas teritorija bija iekļauta Kolhīdas (Egrisi) valstī un neliela daļa arī Kartlijai (Ibērijai) pakļautajā vasaļvalstī Argveti, caur to veda Zīda ceļš. 3.—7. gadsimtā par šīm zemēm strīdējās grieķi un persieši. 523. gadā Kolhīdas ķēniņš pieņēma kristietību kā valsts reliģiju. 8. gadsimtā sākās cīņas ar iebrukušajiem arābiem, gadsimta beigās Rietumgruzija atdalījās no Bizantijas kā neatkarīga valsts ar galvaspilsētu Kutaisi.

15. gadsimta beigās izveidojās neatkarīga Imeretijas Karaliste (tāpat kā Kartlija un Kahetija). 16. gs. beigās Imeretijas Karalistes teritorija aprobežojās ar Imeretijas novada teritoriju. 1555. gadā Imeretiju pakļāva Osmaņu impērija un maksāja meslus ar vergiem vai naudu un precēm, feodāļu karus pavadīja vergu tirdzniecības uzplaukums.

 

Karalis Solomons I (1752—1784) spēja stiprināt centrālo varu. Viņš aizliedza vergu tirdzniecību un centās apvienot visu rietumu Gruziju. Solomona I daudzgadīgajā karā ar turkiem atzīmējama uzvara 1757. gadā un militāra alianse ar Kartlijas karali Irakliju II 1758. gadā.

18. gadsimtā Imeretijas karaļi atkārtoti lūdza palīdzību Krievijai, 1769. gadā Katrīna II nosūtīja ģenerāļa Totlēbena korpusu uz Gruziju. Totlēbens ieņēma Kutaisi un aplenca Poti cietoksni, šie militārie panākumi ietekmēja turpmākās miera sarunas ar Turciju: Kučuk-Kainardžas Krievijas un Turcijas līgums 1774. gadā atcēla osmaņu varu pār Imeretiju un Totlēbena iekarotie cietokšņi netika atgriezti turkiem. 1811. gadā Imeretija kļuva par Krievijas Impērijas Imeretijas apgabalu.

1918.—1921. gados Imeretija bija neatkarīgās Gruzijas sastāvdaļa, pēc tam to iekaroja Sarkanā armija. 1991. gadā Gruzijas neatkarība tika atjaunota.

Administratīvi Imeretija ir sadalīta 11 pašvaldībās jeb municipalitātēs (gruzīnu: მუნიციპალიტეტი) (līdz 2006. gadam — rajonos) un 1 novada pakļautības pilsētā:

Pašvaldība	Karogs	Ģerbonis	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (novērtējums, 2018)	Galvaspilsēta
Kutaisi pilsēta			70	149 961	Kutaisi
Bagdati pašvaldība			815	19 830	Bagdati
Chaltubo pašvaldība			700	51 425	Chaltubo
Čiaturas pašvaldība			542	39 272	Čiatura
Haragauli pašvaldība			914	19 098	Haragauli
Honi pašvaldība			429	22 234	Honi
Sačheres pašvaldība			769	36 312	Sačhere
Samtredijas pašvaldība			364	45 907	Samtredija
Teržolas pašvaldība			357	33 329	Teržola
Tkibuli pašvaldība			478	19 348	Tkibuli
Vani pašvaldība			577	22 790	Vani
Zestafoni pašvaldība			433	56 532	Zestafoni
Imeretija kopā			6 552	507 038	Kutaisi

•  
  Bagrati katedrāle Kutaisi
•  
  Boržomi—Haragauli nacionālais parks ziemā
•  
  Kahisi ezers Boržomi—Haragauli nacionālajā parkā
•  
  Mocametas klosteris
•  
  Iskalcitelas upe Chaltubo pašvaldībā

Apdzīvotās vietas

 

Saskaņā ar 2014. gada skaitīšanu no novada 533 906 iedzīvotājiem 530 288, jeb 99,32%, bija gruzīnu tautības. Ievērojamākais etniskais mazākums bija krievi (0,26%).

Pilsētas

• Kutaisi (147 635 cilvēku, 2014. gada skaitīšana),
• Samtredija (25318 cilvēku),
• Zestafoni (20814 cilvēku),
• Čiatura (12803 cilvēku),
• Chaltubo (11281 cilvēks),
• Tkibuli (9770 cilvēku),
• Honi (8987 cilvēku),
• Sačhere (6140 cilvēku).
• Terdžola (4644 cilvēku),
• Vani (3744 cilvēku),
• Bagdati (3707 cilvēku).

Pilsētciemati

• Haragauli (1965 cilvēku),
• Kulaši (1702 cilvēku).

Uz 2018. gada 1. janvāri reģionā bija 507 038 iedzīvotāji, uz 2014. gada 1. janvāri — 703 300 cilvēku un 2009. gadā — 693 500 cilvēku.

 

Imeretijā ir 4 HES, izplatīta augļu un dārzeņu audzēšana un svarīgas minerālu atradnes, no kurām lielākās atrodas Čiaturā (mangāna rūda), Tkibuli un Gelati (akmeņogles), kā arī marmora, kaļķakmens un māla atradnes.

Tūrisms

Pazīstamākās arhitektūras apskates vietas Imeretijā ir Bagrati katedrāle, Gelati klostera komplekss, Mocametas klosteris, antīkā Šorapani pils, antīkajā laikmetā dibinātās pilsētas Vani un Kutaisi. Sataplijas dabas rezervātā ir alas ar kristāliem un saglabājušās dinozauru pēdas. Ar veselības avotiem bagātajā reģionā ir 53 kūrorti, no kuriem pazīstamākie ir Chaltubo, Sairme un Sulori. Pasaulē pazīstams ir "Boržomi" minerālūdens.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Imeretija.