Granīts

ir viens no izplatītākajiem akmens veidiem. Paveidi: kālija laukšpatu granīts (normālgranīts), plagioklazu granīts (plagiogranīts) un sārmainais granīts. Piemīt masīva tekstūra. Izšķir magmatiskos granītus, kas radušies magmai kristalizējoties, un metamorfos granītus, kas radušies metamorfo iežu granitizācijas procesā. Granītam raksturīga augsta salizturība, maza ūdensuzsūce, liela izturība pret dēdēšanu un to var labi apdarināt, slīpēt un pulēt. Taču granīts ir trausls un tam ir maza ugunsizturība.. Granītu izmanto ēku apdarei un pieminekļiem.

Parasti granīta ķīmiskajā sastāvā ir šādi savienojumi:

• SiO₂ — 72,04%
• Al₂O₃ — 14,42%
• K₂O — 4,12%
• Na₂O — 3,69%
• CaO — 1,82%
• FeO — 1,68%
• Fe₂O₃ — 1,22%
• MgO — 0,71%
• TiO₂ — 0,30%
• P₂O₅ — 0,12%
• MnO — 0,05%

Pamatots ar 2485 analīzēm

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Granīts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l