Gente

Gente, arī Ģente (nīderlandiešu: Gent), ir pilsēta Beļģijas ziemeļos, Flandrijas reģiona rietumos pie Lisas ietekas Šeldā, Austrumflandrijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta.

Ar 262 219 iedzīvotājiem 2019. gadā, tā ir trešā lielākā Beļģijas pilsēta.

Gente
pilsēta
Gand
Gente naktī
Gente naktī
Karogs: Gente
Karogs
Ģerbonis: Gente
Ģerbonis
Gente (Beļģija)
Gente
Gente
Koordinātas: 51°3′N 3°44′E / 51.050°N 3.733°E / 51.050; 3.733 3°44′E / 51.050°N 3.733°E / 51.050; 3.733
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija
Reģions Gente Flandrija
Province Gente Austrumflandrija
Pirmo reizi minēta 7. gadsimts
Platība
 • Kopējā 156,18 km2
Iedzīvotāji (2022)
 • kopā 265 086
 • blīvums 1 679/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kods 9000–9052
Mājaslapa www.gent.be
Gente Gente Vikikrātuvē

Viduslaikos Genta bija viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Ziemeļeiropā. Gentes vecpilsētas arhitektūrā ir lieliski saglabājušās viduslaiku celtnes. Mūsdienās tā ir trešā lielākā ostas pilsēta, aktīvs tūrisma centrs un vieta Gentes Universitāti, kura ir otrā lielākā Beļģijā pēc studentu skaita.

Vēsture

Gente 
Gentes vecpilsēta. Skats uz Graslei — ielu kanāla malā.

Ap 650. gadu Sv. Armands Gentes rajonā nodibināja divas abatijas, kuras kalpoja par pilsētas izveidošanās kodolu. 851. un 879. gadā pilsētu noposta vikingi.

11. gadsimtā Gente sāka strauji attīstīties, un līdz pat 12. gadsimta beigām tā bija otrā lielākā pilsēta Eiropā pēc Parīzes. Viduslaikos Gente, kopā ar Brigi kļuva par lielu vilnas ražošanas centru. Simtgadu karš izpostīja Gentes rūpniecību, un to pamazām izkonkurēja Antverpene. 1539. gadā Gente bija Gentes sacelšanās centrs, ko apspieda Spānijas karalis Karloss I.

16. un 17. gadsimtā Gente cieta reliģiskajos karos. Kādu laiku tā kļuva par kalvinisma centru, bet tomēr neiekļāvās jaunās Nīderlandes sastāvā, un kļuva atkal katoliska.

17. un 19. gadsimtā Gente atkal kļuva par tekstilrūpniecības centru.

1814. gadā Gentē tika noslēgts Gentes miers, kas izbeidza karu starp Lielbritāniju un ASV.

Pēc Vaterlo kaujas Gente iekļāvās Nīderlandes sastāvā. 1817. gadā tika nodibināta Gentes Universitāte. 1830. gadā Beļģijas revolūcijas rezultātā Gente nokļuva jaunās valsts — Beļģijas sastāvā. 1913. gadā Gentē notika Pasaules izstāde.

Universitāte

Gentes Universitāte ir nīderlandiešu valodā runājoša publiskā universitāte, kura ir otrā lielākā universitāte Beļģijā ar vairāk kā 38 000 studentiem un 7 900 skolotāju.

Universitāti 1817. gada 9. oktobrī dibināja Nīderlandes karalis Vilijams I. Pirmajā gadā universitātē studēja 190 studenti un mācija 19 profesoriem. Sākotnēji universitātē bija četras fakultātes- huminatārās zinātnes, medicīnas, zinātnes un juridiskā fakultāte. Pēc Beļģijas revolūcijas universitāte nonāca Beļģijas varā.

Cilvēki

Gentē dzimuši:

Atsauces

Ārējās saites

Tags:

Gente VēstureGente UniversitāteGente CilvēkiGente AtsaucesGente Ārējās saitesGenteAustrumflandrijaBeļģijaLisa (Šeldas pieteka)Nīderlandiešu valodaŠelda

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

Latvijas UniversitāteProzaMerkurs (planēta)Ainārs ŠlesersKristietībaHromosomaKrievijas Federācijas republikasArāla jūraAtēnasAugsneEtanolsArnis CimdarsDzelzsPanteons (Roma)SlovēnijaVentaEirāzijaLudvigs van BēthovensAirBalticBaroksZviedrijaGrieķu alfabētsBrunejaMājas zvirbulisKuldīgas novada ciemu uzskaitījumsSengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas LatvijāTukuma novada ciemu uzskaitījumsEmocijasEiropaApustulisKrēsla (filmu sērija)Dabas resursiNeitrofilie leikocīti1. maijsDž. Dž. DžilindžersKarmena (opera)Arhimēda spēksOkeānsFēnikssMākslīgais intelektsLarisa LaviņaLeonardo da VinčiČornobiļaVasaras olimpiskās spēlesVeronika StrēlerteModernismsIslāmsKārlis UlmanisCiklonsSēlijaLietuvas pilsētu uzskaitījumsKūdraApstākļa vārdsKauguru nemieriDžuzepe VerdiTetBekerelsOtrais pasaules karšTotalitārismsDomuzīmeGlorija GrevcovaBeļģijaMājas vistaLatvijas pilsētu uzskaitījumsĀfrikaDeniss KveidsPrievārdsAiviekstePāvils JohansonsHomonīmsTauriņiRīgas vēstureRīgas DomsSaules sistēmas planētasĀrstniecības pienene🡆 More