Ļvivas Apgabals

Ļvivas apgabals
	Ļvivas apgabals; Львівська область
	— apgabals —
	Sviržas pilsSviržas pils
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Ļviva
Administratīvais iedalījums	29
	Platība
- Kopā	21 833 km²
	Iedzīvotāji (2012)
- Kopā	2 541 128
- Blīvums	116,4/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (94,8%); krievi (3,6%)
	Mājaslapa: http://loda.gov.ua/
	Ļvivas apgabals Vikikrātuvē

Tas robežojas ar Aizkarpatu apgabalu dienvidrietumos, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabaliem dienvidaustrumos, Rivnes un Volīnijas apgabaliem ziemeļaustrumos, kā arī ar Polijas Ļubļinas un Piekarpatu voejvodistēm ziemeļrietumos.

Vēsture

Atrazdamies stratēģiskā vietā Karpatu priekškalnēs, Ļvivas apgabala teritorija, kas atrodas vēsturiskajā Galīcijas novadā, daudzkārt mainījusi valstisko piederību.

9. gadsimta beigās ietilpa Lielmorāvijas valstī, vēlāk Kijivas Krievzemes sastāvā. 898. gadā to ieņēma maģāri, bet 902. gadā — Polija. Turpmāk apgabala teritorija bija strīdus objekts starp Poliju un Kijivas Krievzemi, vairākkārt mainot īpašniekus. No 1140. līdz 1199. gadam apgabala teritorija ietilpa Kijivas Krievzemē ietilpstošā Galīcijas kņaziste ar galvaspilsētu Galičā. 1199. gadā Galīcijas kņazisti apvienojot ar Volīnijas kņazisti, tika izveidota Galīcijas-Volīnijas kņaziste, kas 13. gadsimta otrajā pusē kļuva par karalisti. 1392. gadā Galīcijas-Volīnijas teritoriju savā starpā sadalīja Polijas un Lietuvas valdnieki.

Pēc Pirmās Polijas dalīšanas (1772. gadā) apgabala teritorija nokļuva Svētā Romas impērijas sastāvā esošās Austrijas karalistes, vēlāk Austrijas Impērijas un Austroungārijas sastāvā. Pēc Pirmās pasaules kara par kontroli pār apgabala teritoriju karoja Polija un Rietumukrainas Tautas Republika. Apgabala teritorija tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī.

1939. gadā, pēc Polijas okupācijas, ko veica PSRS un Trešais reihs, apgabala teritorija kopā ar citiem tuvējiem rajoniem tika pievienota PSRS un ietilpa Ukrainas PSR sastāvā. Kara laikā šeit notika savstarpējas cīņas starp ukraiņu un poļu nacionālistiem, kas izvērtās poļu civiliedzīvotāju iznīcināšanā no ukraiņu nacionālistu puses. Apgabala ebreju minoritāte tika iznīcināta holokaustā. Pēc Otrā pasaules kara beigām notika poļu izceļošana un izvešana no Ukrainas PSR uz Poliju un ukraiņu pārvietošanās no Polijas uz Ukrainu. Apgabala teritorija atradās PSRS sastāvā līdz neatkarīgās Ukrainas izveidei 1991. gadā.

Administratīvais iedalījums

Līdz 2020. gadam apgabalā ietilpa 9 apgabala nozīmes pilsētas — Borislava, Červonohrada, Drohobiča, Ļviva, Moršina, Novijrozdila, Sambira, Strija, Truskaveca, kā arī 20 rajoni — Brodu rajons, Buskas rajons, Drohobičas rajons, Horodokas rajons, Javorivas rajons, Kamjankas-Buzkas rajons, Mikolajivas rajons, Mostiskas rajons, Peremišļanu rajons, Pustomitu rajons, Radehivas rajons, Sambiras rajons, Skoles rajons, Sokaļas rajons, Starijsambiras rajons, Strijas rajons, Turkas rajons, Zoločivas rajons, Židačivas rajons, Žovkvas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 20 rajonu un 9 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti septiņi rajoni: Červonohradas rajons, Drohobičas rajons, Javorivas rajons, Ļvivas rajons, Sambiras rajons, Strijas rajons un Zoločivas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.

Pilsētas

Apgabalā ir 44 pilsētas:

Trekninātas — rajonu centri.

Ļviva — 755 994 iedz.
Drohobiča — 77 624 iedz.
Červonohrada — 68 308 iedz.
Strija — 60 112 iedz.
Borislava — 35 040 iedz.
Sambira — 35 002 iedz.
Truskaveca — 29 583 iedz.
Novijrozdila — 28 836 iedz.
Novojavorivska — 28 807 iedz.
Sokaļa — 25 145 iedz.
Zoločiva — 23 900 iedz.
Brodi — 23 752 iedz.
Stebnika — 21 113 iedz.
Horodoka — 15 825 iedz.
Vinniki — 15 723 iedz.
Mikolajiva — 14 824 iedz.
Žovkva — 13 455 iedz.
Javoriva — 12 948 iedz.
Sosnivka — 11 588 iedz.
Židačiva — 11 204 iedz.
Mostiska — 11 000 iedz.
Kamjanka-Buzka — 10 921 iedz.

Dubļani — 10 795 iedz.
Hodoriva — 9 990 iedz.
Radehiva — 9 463 iedz.
Pustomiti — 9 016 iedz.
Buska — 8 355 iedz.
Rava-Ruska — 8 328 iedz.
Turka — 7 114 iedz.
Peremišļani — 6 918 iedz.
Sudova Višņa — 6 434 iedz.
Skole — 6 269 iedz.
Starijsambira — 6 266 iedz.
Moršina — 6 037 iedz.
Veliki Mosti — 6 034 iedz.
Rudki — 5 408 iedz.
Dobromiļa — 4 537 iedz.
Hiriva — 4 106 iedz.
Novijkaliņiva — 4 070 iedz.
Komarno — 3 884 iedz.
Bibrka — 3 781 iedz.
Hliņani — 3 242 iedz.
Belza — 2 359 iedz.
Uhņiva — 1 008 iedz.

Karte

Červonohrada

Drohobiča

Javoriva

Ļviva

Sambira

Strija

Zoločiva

Ļvivas apgabala pilsētu izvietojums (treknrakstā — rajonu centri)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļvivas apgabals.

Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ļvivas apgabals, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.