Zvīņspārņi

Šis raksts ir par kukaiņu kārtu. Par tauriņiem skatīt rakstu tauriņi.

Šo kārtu dažreiz dēvē arī par tauriņu kārtu. Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Tauriņus nosacīti var iedalīt dienas tauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni aktīvi ir dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr arī tā sauktie naktstauriņi nereti ir aktīvi dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu.

Zvīņspārņi Lepidoptera (Linnaeus, 1758)
Bērzu raibenis (Nymphalis antiopa)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)
Infraklase	Jaunspārņi (Neoptera)
Kārta	Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Iedalījums
Bezsnuķaiņu apakškārta (Aglossata) Grauzējkožu apakškārta (Zeugloptera) Heterobatmiju apakškārta (Heterobathmiina) Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)
Zvīņspārņi Vikikrātuvē

Zvīņspārņu kārta pēc sugu skaita noteikti ir viena no lielākajām kārtām starp kukaiņiem. Tajā ietilpst 158 570 mūsdienās dzīvojošās sugas un 147 izmirušās sugas (pēc 2013. gada datiem). Tās iedalās 140 dzimtās, 46 virsdzimtās un 4 apakškārtās. Iespējams, ka apmēram 100 000 sugas joprojām nav aprakstītas un to vispārējais skaits var sasniegt vairāk kā 200 000 sugas.

 

 

Zvīņspārņi ir dažāda lieluma kukaiņi. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus, bet Latvijā to spārnu plētums ir 4—130 mm. Tie ir tuvu radniecīgi makstenēm. Viena no raksturīgākām zvīņspārņu pazīmēm ir krāsainās, reizēm spīguļojošās spārnu zvīņas, kas īstenībā ir pārveidoti, saplacināti matiņi kas veido krāšņos spārnu rakstus. Dažiem zvīņspārņiem, piemēram stiklspārņiem (Sesiidae), spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām. Cita raksturīga pazīme ir no apakšžokļiem izveidojies, miera stāvoklī saritināmais sūcējsnuķis, ar kuru zvīņspārņi uzsūc šķidro barību (nektāru, iztecējušu koku sulu). Dažiem zvīņspārņiem sūcējsnuķis ir sarucis, piemēram, vērpējiem un zobspārņiem, tāpēc tie barību neuzņem. Daži tauriņi, kuriem ir grauzējtipa mutes orgāni (visiem pārējiem mutes orgāni ir sūcējtipa), barojas ar ziedputekšņiem.

Zvīņspārņi ir pilnas pārvērtības kukaiņi, tādēļ tiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis kukainis. Zvīņspārņu kāpuriem parasti ir 8 kāju pāri, taču sprīžotājiem (Geometridae) ir tikai 5 pāri, tāpēc tie iet nevis vienmērīgi soļodami, bet pārvietojas īpatnēji — sprīžojot. Gandrīz visi zvīņspārņu kāpuri ir augēdāji — grauž lapas, pumpurus, ziedus, sēklas, trūdošu koksni. Parasti dzīvo atklāti, bet reizēm arī lapās, mizā vai koksnē. Daži kāpuri dzīvo satītās lapās (tinēji (Tortricidae)) vai pašu veidotās makstīs (makstneši (Psychidae), makstkodes (Coleophoridae)). Vienīgi dažu sugu kāpuri pārtiek no dzīvnieku cilmes barības — kažokādām, vilnas, spalvām, ragiem, vaska, dažu pūcīšu (Noctuidae) kāpuri ir plēsīgi (ēd sīkus kukaiņus).

Latvijas zvīņspārņu faunas pētniecību periodā līdz 1970. gada beigām visai pamatīgi aplūkojis A. Šulcs (1971). Pirmo plašāko nozīmīgāko darbu 1846. gadā publicējusi Kokneses mācītāja sieva F. Līniga; tajā nosauktas 1283 sugas. Pēc tam par zvīņspārņu faunu rakstījuši V. Nolkens (1867—1871), K. Lucaus (1896), K. Teihs (1889), B. Slefogts (1910), F. Brands (1942) un citi. Ļoti daudz zvīņspārņu pētniecībā paveicis A. Šulcs, kurš savas dzīves pēdējā posmā darbojās kopā ar dēlu I. Šulcu. Par Latvijas tauriņiem A. Šulcs publicējis 41 rakstu, tai skaitā 11 rakstu sēriju par jaunām un retām sugām (1959—1987), bet kopā ar līdzautoru, pārskatu par Baltijas lielākajiem tauriņiem (1967, 1969, 1972, 1974). Īpaši jāpiemin viņa raksti par Moricsalas un Slīteres rezervātu faunu (1983, 1987). Kopš 1984. gada rakstu sēriju par Latvijas tauriņiem publicējis arī N. Savenkovs, kurš faunā atklājis daudzas agrāk nezināmas sugas.

Latvijā ir atklātas ap 2400 sugas no 69 dzimtām. Plašākās dzimtas ir pūcīšu dzimta (Noctuidae) — 368 suga, tinēju dzimta (Tortricidae) — 368, sprīžotāju dzimta (Geometridae) — 295, gartaustkožu dzimta (Gelechiidae) — 164, makstkožu dzimta (Coleophoridae) — 124. Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 45 tauriņu sugas.

 

 

 

 

 

 

 

Zvīņspārņu kārta (Lepidoptera)

• Bezsnuķaiņu apakškārta (Aglossata)
  • Bezsnuķaiņu dzimta (Agathiphagidae)
• Grauzējkožu apakškārta (Zeugloptera)
  • Grauzējkožu dzimta (Micropterigidae)
• Heterobatmiju apakškārta (Heterobathmiina)
  • Heterobatmiju dzimta (Heterobathmiidae)
• Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)
  • Austrālijas seno sauleskožu infrakārta (Lophocoronina)
    • Austrālijas seno sauleskožu dzimta (Lophocoronidae)
  • Senkožu infrakārta (Dacnonypha)
    • Senkožu dzimta (Eriocraniidae)
  • Seno sauleskožu infrakārta (Acanthoctesia)
    • Seno sauleskožu dzimta (Acanthopteroctetidae)
  • Seno zvanveida kožu infrakārta (Neopseustina)
    • Seno zvanveida kožu dzimta (Neopseustidae)
  • Šūpotņu infrakārta (Exoporia)
    • Jaunzēlandes senkožu dzimta (Mnesarchaeidae)
    • Šūpotņu virsdzimta (Hepialoidea)
      • Amazones šūpotņu dzimta (Neotheoridae)
      • Austrālijas šūpotņu dzimta (Anomosetidae)
      • Āfrikas šūpotņu dzimta (Prototheoridae)
      • Mazo šūpotņu dzimta (Palaeosetidae)
      • Šūpotņu dzimta (Hepialidae)
  • Dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura), apvieno 99% no visām mūsdienu tauriņu sugām:

• Latvijas daba: Zvīņspārņi
• Lepidoptera
• Tauriņi