Jaunspārņi

Visiem jaunspārņiem lidošana ir galvenais veids, lai izbēgtu no ienaidniekiem, tie pamatā pārvietojas pa gaisu, izmantojot spārnus, bet atšķirībā no senspārņiem spēj nolaisties uz zemes un pārvietoties, arī izmantojot kājas.

Jaunspārņi Neoptera (Martynov, 1923)
Zemes kamene (Bombus pascuorum)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips	Seškāji (Hexapoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)
Infraklase	Jaunspārņi (Neoptera)
Iedalījums
Nepilnas pārvērtības kukaiņi (Exopterygota) Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Jaunspārņi Vikikrātuvē

 

Spārneņu spārni laika gaitā attīstījās un lielie, membrānveidīgie spārni, kādi ir raksturīgi senspārņiem, ne vienmēr kukainim bija izdevīgi. Nolaižoties uz zemes, atpūšoties, pārojoties un barojoties, lielie spārni kļuva arvien traucējošāki un piesaistīja ienaidnieku uzmanību, kā arī ar tiem kļuva apgrūtinoši manevrēt cauri meža biezokņiem. Ja spārni tika savainoti, ielauzti vai saburzīti, kukainim draudēja nāve. Būtu jāpiemin, ka mūsdienās dzīvojošie senspārņi - spāres un viendienītes - nenolaižas uz plakanas virsmas, pie kuras nevar pieķerties. To vienīgais līdzeklis, lai pārvietotos, ir spārni, kājas ir ļoti vārgas un derīgas tikai, lai pieķertos, ar tām nevar pārvietoties.

Zinātnieki uzskata, ka šīs grupas dzīves veids, kukaiņiem ik pa laikam nolaižoties uz zemes, spieda tos evolūcijas ceļā attīstīt spārnu salocīšanas mehānismu tādā veidā, ka spārni tika novietoti plakani virs ķermeņa. Šāda adaptācija pirmo reizi parādījās devona vai karbona periodā. Evolūcijas izmaiņas skāra spārna pievienojuma vietu ķermenim. Spārna salocīšanu nodrošina elastīga locītava un īpašs muskulis, kas pievienots pie neliela aksilārā (sānu) vairodziņa - trešā sklerīta. Spēja salocīt spārnus virs ķermeņa deva kukaiņiem mobilitātes iespējas pa dažādām virsmām, netraumējot spārnus. Pateicoties jaunajai spārnu īpašībai, nepilnu 30 miljonu gadu laikā izveidojās vismaz 11 jaunas kukaiņu kārtas. Dažu jaunspārņu kārtu sugas evolūcijas gaitā ir atkal zaudējušas spēju salocīt spārnus plakaniski virs ķermeņa, piemēram, tauriņi.

 

 

 

• Jaunspārņu infraklase (Neoptera)
  • Nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota)
    • Embiju kārta (Embioptera)
    • Grilloblatīdu kārta (Notoptera)
    • Spīļastu kārta (Dermaptera)
    • Strauteņu kārta (Plecoptera)
    • Taisnspārņu kārta (Orthoptera)
    • Zarkukaiņu kārta (Phasmatoptera)
    • Zorapteru kārta (Zoraptera)
    • Blakšveidīgo virskārta (Paraneoptera) (ieteikta virskārta)
      • Blakšu kārta (Hemiptera)
      • Dzīvniekutu kārta (Phthiraptera)
      • Ķērpjutu kārta (Psocoptera)
      • Tripšu kārta (Thysanoptera)
    • Prusakveidīgo virskārta (Dictyoptera) (ieteikta virskārta)
      • Dievlūdzēju kārta (Mantodea)
      • Prusaku kārta (Blattodea)
  • Pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota)
    • Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)
    • Knābjgalvjveidīgo virskārta (Antliophora) (ieteikta virskārta)
      • Blusu kārta (Siphonaptera jeb Aphaniptera)
      • Divspārņu kārta (Diptera)
      • Knābjgalvju kārta (Mecoptera)
    • Maksteņveidīgo virskārta (Amphiesmenoptera) (ieteikta virskārta)
      • Maksteņu kārta (Trichoptera)
      • Zvīņspārņu kārta (Lepidoptera)
    • Tīklspārņveidīgo virskārta (Neuropterida) (ieteikta virskārta)
      • Dūņeņu kārta (Megaloptera)
      • Kamielīšu kārta (Raphidioptera)
      • Tīklspārņu kārta (Neuroptera)
    • Vaboļveidīgo virskārta (Coleopterida) (ieteikta virskārta)
      • Strepsipteru kārta (Strepsiptera)
      • Vaboļu kārta (Coleoptera)

• Britannica: Neoptera
• Systematics: Neoptera
• Neoptera (new wing)