Zazu Valoda: Indoirāņu valoda, izplatīta Turcijā
Zazu valoda, arī zazaki (zazaki), ir irāņu valoda, kurā galvenokārt runā zazu etniskā grupa, kas dzīvo Turcijas austrumu daļā, Eifratas upes augštecē esošajos Tundželi, Bingelas, Erzindžanas un Elazīgas ilos.
Nav uzticamu avotu par kopējo zazu valodas pratēju skaitu. Turcijas austrumos zazu valodas pratēju skaits tiek lēsts no 1,5 līdz 2 miljoniem, bet tā kā daudzi zazi ir devušies uz dzīvi arī citviet Turcijā un ārpus valsts robežām, tad kopējais zazu valodas pratēju skaits varētu būt no 2 līdz 3 miljoniem.
| Zazu valoda Zazaki | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Turcijā | |
| Pratēju skaits: | 2–3 miljoni | |
| Valodu saime: | indoeiropiešu valodas indoirāņu valodas irāņu valodas rietumirāņu valodas ziemeļrietumirāņu valodas zazu–gurani valodas Zazu valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | zza | |
| ISO 639-3: | dažādi: zza — zazu valoda (makrovaloda) diq — dimli valoda kiu — kirmandžki valoda | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Zazu valoda ir makrovaloda, tā sīkāk dalās vairākos heterogēnos dialektos — kirmandžki valodā, dienvidrietumu zazu valodā un dimli (dimili) valodā. Laika gaitā zazaki valodu ir ietekmējušas arī citas valodas. Vislielākā ietekme ir bijusi no kurdu valodas, bet ir arī daudz aizguvumi no arābu valodas, persiešu valodas, armēņu valodas un turku valodas.
Klasifikācija
Nereti zazu valodu politisko un kultūras iemeslu dēļ kļūdaini uzskata par kurdu valodas dialektu. Tomēr tā ir neatkarīga ziemeļrietumirāņu atzara valoda. Beludžu valoda ir tuvāka zazu valodai nekā kurdu valoda. Radnieciski zazu valodai vistuvākā ir gurani valoda. Zazu valodai ir pārsteidzoša līdzība ar izmirušo partiešu valodu, tomēr nav pierādīts, ka zazu valoda ir cēlusies no šīs valodas.
Turku valodnieki zazu valodu ir klasificējuši arī kā tjurku valodu (līdzās kurdu valodai), bet tas visticamāk ir darīts turku nacionālisma idejas vārdā. Šāda klasifikācija nav pareiza, lai gan to joprojām māca Turcijas universitātēs.
Dialekti
Zazu valoda ir makrovaloda, tā sīkāk dalās vairākos heterogēnos dialektos — kirmandžki valodā (ziemeļu zazu; ISO 639-3 kods: kiu), dienvidrietumu zazu valodā un dimli (dimili) valodā (dienvidrietumu zazau; diq). Dialekti ir izveidojušies ne tikai valodniecisku iemeslu dēļ, bet arī reliģisku iemeslu vadīti. Jēdziens ‘dimili valoda’ tiek izmantots arī, lai apzīmētu sunnītu zazu valodu, bet ziemeļos dzīvojošie zazi ir šiīti.
Fonoloģija
| Artikulācija | balsīgums | labiāls | dentāls | alveol. | alv-palat. | velārs | uvulārs | glotāls |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Slēdzenis | nebalsīgs | p | t | . | tʃh (ç) | k | q | . |
| balsīgs | b | d | . | dʒ (c) | g | . | . | |
| Berzenis | nebalsīgs | f | . | s | ʃ (ş) | x | . | h |
| balsīgs | v | . | z | ʒ (j) | ʁ (ğ) | . | . | |
| Spraudzenis | balsīgs | w | . | . | j (y) | . | . | . |
| Nazāls līdzskanis | balsīgs | m | n | . | . | . | . | . |
| Laterāls spraudzenis | balsīgs | . | l | . | . | . | . | . |
| Vibrants | balsīgs | . | ɾ (r) / r (rr, R) | . | . | . | . | . |
No patskaņiem zazu valodā ir /i, e (ê), ε (e), a, o, u, ü, ɨ (ı)/.
Vēsture
Zazu valodas izpēte sākās 1856. gadā ar valodnieka Pētera Lerha 40 lappušu biezo pētījumu zazu valodā un tulkojumu vācu valodā. Tajā laikā zazu valoda tika uzskatīta par kurdu valodas dialektu. 1932. gadā valodnieki Kārlis Hadanks un Oskars Manns uzrakstīja pirmo zazu valodas gramatikas aprakstu, kas kalpoja par iemeslu, lai zazu valodu atdalītu kā atsevišķu valodu no kurdu valodas. Līdz pat 1980. gadiem zazu valoda oficiāli netika noteikta kā atsevišķa valoda.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: zazu valoda.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Zazu valoda, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.