Zasi

gadsimta. No Sāmsalas tā izplatījās Piltenes apgabala un Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Prūsijas un Somijas teritorijā.

Zasu dzimta ir cēlusies no Hinrika Zasa (Hinrik Saß), kurš 1453. gadā kļuva par Kappeli (Cabbil) ciema (vēlākās Sassi muižas) īpašnieku Sāmsalā.

16. gadsimtā Zasi ieguva īpašumus Piltenes apgabalā, vēlāk Biržu un Zasas muižas (Weessen) Sēlijā un Zasumuižu (Sassenhof) Rīgas patrimoniālajā apgabalā. Gerhards Aleksandrs fon Zass (1718–1790) dienēja Prūsijas armijā, piedalījās Septiņgadu karā, sasniedza ģenerālleitnanta pakāpi un 1779. gadā viņam piešķīra barona titulu.

1741. gadā dzimtu uzņēma Sāmsalas bruņniecības matrikulā, vēlāk arī Vidzemes (1742) un Kurzemes bruņniecības (1841) matrikulās. 1865. gadā Zasu dzimta ieguva arī Krievijas impērijas baronu titulu.

Pasta muiža (Klauenstein), Zasumuiža (Sassenhof) un Tiegažu muiža (Tegasch). Vecabguldes muiža (Alt Abgulden), Ārīšu muiža (Arishof), Angstupes muiža (Angstuppen), Lielauces muiža (Groß-Autz), Briģenes muiža (Brüggen), Biržu muiža (Buschhof), Dzērves muiža (Dserwen), Dubeņmuiža (Dubena, Dubbenhof), Elkuzemes muiža (Elkeseem), Elkšņu muiža (Ellern), Dižilmājas muiža (Groß Ilmajen), Kumbeles muiža (Kummeln), Laidzes muiža (Laidsen), Jaunā muiža (Neuhof), Popervāles muiža (Poperwahlen), Pūņas muiža (Puhnien), Jaunsātu muiža (Neu Sahten), Sasmakas muiža (Saßmacken), Šķēdes muiža (Scheden), Šēnheidas muiža (Schönheyden), Silmuiža (Sillen), Skurbes muiža (Skurben), Zasas muiža (Weesen) un Cunces muiža (Zunzen).

•  
  Šķēdes muiža
•  
  Vecapguldes muiža
•  
  Lielauces muiža
•  
  Dzērves muiža
•  
  Popervāles muiža
•  
  Sasmakas muiža
•  
  Šēnheidas muiža

• Otto Frīdrihs fon Zass (1704—1798), Kurzemes bruņniecības maršals, Jelgavas virsburggrāfs (1768-1786), Šķēdes, Dižilmājas un Lielauces muižu īpašnieks
• Gerhards Aleksandrs fon Zass (1718–1790), Prūsijas armijas ģenerālleitnants
• Gideons Heinrihs fon Zass (1736–1808) Kurzemes bruņniecības maršals, Kandavas pilskungs (1783-1786), Kuldīgas virspilskungs (1786-1796, 1797-1803), Šķēdes un Lutriņu muižu īpašnieks
• Johans Antons fon Zass (1739—1807), Krievijas, vēlāk Prūsijas armijas kavalērijas virsnieks
• Andreass fon Zass (1753-1815), ģenerālleitnants, Krievu—turku kara un 1812. gada kara dalībnieks
• Georgs Frīdrihs fon Zass (1751-1810), Sāmsalas bruņniecības maršals no 1800. līdz 1806. gadam
• Pēteris fon Zass (1782-1832), Sāmsalas bruņniecības maršals no 1816. līdz 1818. gadam
• Georgs fon Zass (1797-1883), kavalērijas ģenerālis, Kaukāza kara dalībnieks, Armaviras pilsētas dibinātājs
• Aleksandrs fon Zass (1782-1843), ģenerālleitnants
• Gideons fon Zass (1776-1830), ģenerālleitnants, 1812. gada kara dalībnieks
• Osvalds fon Zass (1856-1913), gleznotājs

•  
  ģenerālleitnants Andreass Burhards Frīdrihs fon Zass (1753—1815)
•  
  ģenerālleitnants Gideons Heinrihs fon Zass (1776—1830)
•  
  ģenerālis Kornēlijs Heinrihs Johans fon Zass, 1793—1857)
•  
  kavalērijas ģenerālis Georgs Otto Ēvalds fon Zass, 1797—1883)

• Baltische Historische Kommission