Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Vācbaltieši". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Vācbaltieši, vācbalti (vācu: Deutschbalten), arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die... |
Liepājas kalendārs 1999. gadam. — Liepāja, 1998. Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. — Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. Fēgezaks... |
kad emigrējušie vācbaltieši beidza savas studijas. Pēc Otrā pasaules kara Vācijas universitātēs studējošie Latvijas izcelsmes vācbaltiešu studenti atjaunoja... |
Vācbaltu progresīvā partija (pāradresēts no Vācbaltiešu progresīvā partija) Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei, saīsināti — DbFP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1918. līdz 1934... |
Vācbaltieši, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis. Arvīds Ālbergs, dzimis 1900. gada 7. maijā Rīgā, miris 1941. gada 12. februārī Lodzā. Ordenis nr. 1551... |
Vācbaltu demokrātu partija (pāradresēts no Vācbaltiešu demokrātiskā partija) Partei, saīsināti — DbDP) bija Krievijas impērijas un vēlāk Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1917. līdz 1934... |
Vācbaltu tautas partija (pāradresēts no Vācbaltiešu tautas partija) (vācu: Deutsch-baltische Volkspartei, saīsināti — DbVP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1920. līdz 1934... |
Vācbaltu reformu partija (pāradresēts no Vācbaltiešu reformu partija) (vācu: Deutsch-baltische Reform Partei, saīsināti — DbRP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1920. līdz 1934... |
FK Unions (kategorija Vācbaltieši) klubs, dibināts 1907. gadā. Tajā spēlēja vācbaltieši un tas tika likvidēts 1939. gadā, līdz ar vācbaltiešu repatriāciju. Klubs bija viens no vadošajiem... |
Pauls Šīmanis (kategorija Vācbaltieši) 1876. gada 17. martā Jelgavā, miris 1944. gada 23. jūnijā Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis. Pauls Šīmanis dzimis 1876. gada 17. (29.) martā Jelgavā jurista... |
Baltijas landesvērs (kategorija Vācbaltieši) Klimenta Didorova vadībā 15. novembrī izveidojās krievu rota. 12. novembrī vācbaltieši bija izveidojuši Rīgas 1. rotu, 17. novembrī bija noformēta Triecienvienība... |
Latvijas vācieši (kategorija Vācbaltieši) LU Akadēmiskais apgads, 2004. ISBN 978-9984-770-52-9 Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1... |
emeritētais ekonomikas profesors. Aleksandra van der Bellena vecāki ir vācbaltieši no Igaunijas. Viņi 1940. gadā ieradās Vācijā, bet pēc tam devās uz Austriju... |
Edvins Magnuss (kategorija Vācbaltieši) Latvijas vācbaltiešu advokāts un sabiedrisks darbinieks. Divas reizes — 1919. un 1928. gadā — ir bijis Latvijas tieslietu ministrs. Vācbaltiešu reformu... |
Lotars Šēlers (kategorija Vācbaltieši) Latvijas jurists un politiķis. Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts, pārstāvējis Vācbaltiešu reformu partiju. No 1932. līdz 1934. gadam bija partijas vadītājs. Lotars... |
atkāpties un veidot jaunu valdību kurā no desmit ministriem trīs būtu vācbaltieši un viens krievs, taču vispirms pieprasīja atzīt pirmo Pagaidu valdību... |
Vācbaltu partiju padome (kategorija Vācbaltieši) Ausschuß der Deutschbaltischen Parteien, saīsināti — ADP) bija Latvijas vācbaltiešu politisko partiju apvienība. Padomes sarakstā parlamenta vēlēšanās kandidēja... |
Apvienotā Baltijas hercogiste (kategorija Vācbaltieši) martā Kurzemes Zemes padome (Kurländischer Landesrat), ko pamatā veidoja vācbaltieši, proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu, kas atrastos... |
Hanss fon Manteifels-Cēge (kategorija Vācbaltieši) krita Rīgas citadeles ielās. Kā varonis izvadīts no Rīgas Doma baznīcas. Vācbaltieši viņu uzskatīja par savu spējīgāko karavadoni, Otrā pasaules kara laikā... |
līmenī vada Tieslietu ministriju. Latvijas Republikāņu partija Vācbaltiešu reformu partija Latviešu zemnieku savienība Latvijas Darba partija... |