Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Älteste Livländische Reimchronik) ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Savu nosaukumu hronika dabūjusi no sastādījuma veida — tā sarakstīta dzejā, ar atskaņām (rīmēm) rindu galos. Jaunākā atskaņu hronika tika uzrakstīta kā šīs hronikas turpinājums un to sacerēja Livonijas ordeņa kapelāns Bartolomejs Hēneke pēc 1340. gada.
Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas līdz 18. gadsimta beigām hroniku uzskatīja par pazudušu. Tikai 1817. gadā luterāņu mācītājs un Apgaismības laikmeta sabiedriskais darbinieks Liborijs fon Bergmanis iespieda pirmo Atskaņu hronikas izdevumu (Codex Bergmanni) ar skaidrojumiem, bet 1893. gadā Matīss Siliņš to izdeva latviešu tulkojumā. 1998. gadā Atskaņu hronika latviski atkārtoti izdota Valda Bisenieka atdzejojumā.
Hronika ir sarakstīta starp 1290. un 1296. gadu un apraksta notikumus kopš Meinarda misijas sākuma līdz Zemgales iekarošanas noslēgumam pēc 1290. gada. Šīs hronikas autors ir nezināms, bet tiek uzskatīts, ka tas ir kāds Livonijas ordeņa bruņinieks. Vienā no atrastajiem hronikas rokrakstiem atzīmēts Dītleba Alnpekes vārds, tādēļ senāk to dēvēja arī par Dītleba Alnpekes hroniku, tomēr tikpat labi tas varētu norādīt arī uz hronikas norakstītāju vai īpašnieku. Šai pašā rokrakstā uzrādīts, ka tas rakstīts Rēveles pilī 1296. gadā. Sīkie kauju apraksti liek secināt, ka hronikas sastādītājs bijis bruņinieks, kas pats piedalījies apdzejotajās kaujās. Hronika sarakstīta vidusvācu izloksnē. Spriežot pēc Hronikā aprakstītajām epizodēm, stāstītājs uzturējies vairākās Prūsijas pilīs. Tā kā visbiežāk minēta Klaipēdas pils un tās apkārtne, domājams, ka tieši no turienes viņš ieradies Livonijā (Mackensen, 1939). Vēl var secināt, ka viņš bijis Kuldīgas, Mītavas, Heiligenbergas pilīs un Rīgā, kā arī Sāmsalas un Veisenšteinas (Paides) pilīs Igaunijā.
No 15. gadsimta Vācu ordeņa īpašumā esošais Atskaņu hronikas noraksts glabājās Heidelbergas universitātes bibliotēkā. Vairāki noraksti glabājās arī pie Livonijas ordeņa bruņiniekiem. Atzīmes uz rokraksta malām liecina, ka ap 1539. gadu viena eksemplāra īpašnieks bija Rīgas arhibīskapijas vasalis Reinholds Tīzenhauzens Bērzaunē. Pēc viņa nāves 1541. gadā un Livonijas nonākšanas Polijas—Lietuvas ūnijas pakļautībā šo rokrakstu aizveda uz Polijas karaļa arhīvu. Tikai pēc Polijas dalīšanas 1797. gadā tas atgriezās Latvijā ar kāda Ļvivas grāmatu tirgotāja starpniecību un to vairāk kā 100 eksemplāros savā grāmatspiestuvē iespieda Liborijs fon Bergmanis.
Atskaņu hronikā ietilpst 12 017 rindu, kas vēsta par apmēram simt gadu garu vēstures periodu — no 12. gadsimta beigām līdz 13. gadsimta beigām. Autors izmantojis neprecīzus vēstures avotus, jo viņš pats Livonijas notikumos piedalījies tikai kopš 1278./1279. gada (Angermann, 1986). Nezināmais hronists savā darbā izmantojis daudzus avotus, kuru ticamība un kvalitāte nav vienāda, bieži vien viņš atsaucas uz mutvārdu liecībām. Konstatēts, ka daudzi Atskaņu hronikā minētie senākie fakti saskan ar Indriķa hroniku, kaut gan hronistam šis darbs nav bijis pazīstams. Viņa rīcībā bijuši ordeņmestru saraksti, kaujās kritušo bruņinieku saraksti jeb tā sauktā obituria, dokumenti par zemju dalīšanu, lēņu grāmatas u.c. (Wachtsmuth, 1878). Tiek uzskatīts, ka autora rokās bijusi vēl kāda hronika par laiku no 1143. gada līdz 1243./1244. gadam, kuru izmantojis arī Vartberges Hermanis 14. gadsimtā (Arbuzovs, 1938/1939; Zeids, 1992).
Par laikposmu no 1245. gada līdz 1260. gadam ziņas gūtas Vācu ordeņa annālēs, bet no Durbes kaujas 1260. gada līdz 1279. gadam — tagad pazudušajās Tērbatas bīskapijas annālēs (Annales Dorpatenses), kurām ar Atskaņu hronikas starpniecību bijusi nozīme vairāku Krievzemes vēstures problēmu risināšanā (Пашуто, 1963).
Atskaņu hronika ir sarakstīta tajā laikā Rīgā runātajā vācu dialektā (vidusaugšvācu). Atšķirībā no Livonijas Indriķa hronikas, kur notikumi ir datēti kā vēsturiskā materiālā, tad Atskaņu hronika ir bruņinieku galda dziesma. Tai ir atskaņas, dzejā iepīti mītiski notikumi un varoņdarbi un tā domāta izklaidei un jautrībai. Hronikai izmantots t.s. Knittelvers vārsmu stils, ko parasti saista ar Hansu Zaksu un citiem Nirnbergas meistardziedoņiem. Knittelvers pantmērs ir diezgan brīvs, un tā galvenā pazīme ir četras uzsvērtas zilbes rindā un obligāts atskaņu pāris, parasti ar blakusatskaņām. Neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām, tāpat rindas sākumā variē no nulles līdz divām.
Vēl viena būtiska atšķirība no Livonijas Indriķa hronikas ir tā, kā šajā hronikā Rīgas dibināšanas datums ir minēts 1198. gads, taču Livonijas Indriķa hronikā 1202. gads. Lielāka ticamība gan ir Indriķa hronikai, jo tā sarakstīta Baznīcas uzdevumā.
Hronikā pieminētos vēsturiskos datus izmantojis Rainis traģēdijā "Indulis un Ārija" (1911) un Jānis Akuraters lugā "Viesturs" (1920).
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Vecākā atskaņu hronika, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.