Trīspusējais pakts, zināms arī kā 1940.
gada Trīs spēku pakts vai 1940. gada Berlīnes pakts (vācu: Dreimächtepakt, itāļu: Patto Tripartito, japāņu: 日独伊三国同盟) ir starptautisks līgums (pakts), kas tika noslēgts 1940. gada 27. septembrī starp Ass valstīm — Antikominternes pakta dalībniecēm: Vāciju (Joahims fon Ribentrops), Itāliju (Galeaco Čano) un Japānu (Saburo Kurusu) uz 10 gadiem.
Trīspusējais pakts paredzēja ietekmes zonu noteikšanu starp Ass valstīm, jaunas pasaules kārtības nodibināšanu un savstarpējo militāro palīdzību. Vācijai un Itālijai tika piešķirta vadošā loma Eiropā, bet Japānas impērijai — Āzijā. Tādējādi Japāna saņēma formālas tiesības anektēt franču īpašumus Āzijā, ko tā izmantoja, nekavējoties uzbrūkot Francijas Indoķīnai.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Trīspusējais pakts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.