2024 Terorakts Maskavas Apgabalā

gada 22. martā plkst. 20:00 pēc Maskavas laika notikusi masveida apšaude un vairāki sprādzieni koncertzālē Crocus City Hall pie Maskavas apvedceļa Krievijas pilsētā Krasnogorskā. Vismaz pieci uzbrucēji sākuši šaut pūlī un vēlāk izraisījuši arī ugunsgrēku, kopā nogalinot vismaz 143 cilvēkus un vairāk nekā 360 ievainojot.

Terorakts Maskavas apgabalā (2024)
Crocus City Hall amfiteātrī 25. martā pēc terorakta
Vieta	Krasnogorska, Maskavas apgabals, Krievija
Koordinātas	55°49′33″N 37°23′26″E / 55.82583°N 37.39056°E / 55.82583; 37.39056
Datums	2024. gada 22. marts 19:58 (MSK / UTC+3)
Uzbrukuma veids	sprādzieni, terorisms, masu slepkavība
Ierocis (-i)	automātiskie ieroči, sprāgstvielas, Molotova kokteiļi
Bojā gājušie	143
Ievainotie	360
Izraisītājs (-i)	Wilayah Khorasan
Dalībnieku skaits	nav zināms, aizturēti 4 aizdomās turētie

Šis terorakts bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu Krievijas vēsturē, upuru skaita ziņā atpaliekot tikai no teroakta Beslanā 2004. gadā.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmās starptautiskās teroristu organizācijas "Islāma valsts" Afganistānas atzars Wilayah Khorasan.

2024. gada 7. martā ASV vēstniecība Krievijā brīdināja tūristus, kas apmeklē Maskavu un Maskavas apgabalu, tuvāko 48 stundu laikā izvairīties no masu pasākumu un pūļu apmeklēšanas teroristu uzbrukumu iespējamības dēļ. Latvijas Ārlietu ministrija arī aicināja LR pilsoņus nebraukt uz Krieviju un izvairīties no masu pasākumu apmeklēšanas Maskavā.

2024. gada 19. martā Vladimirs Putins nosauca brīdinājumus par iespējamiem terora aktiem Krievijā par "klaju šantāžu". Vienlaikus viņš uzdeva Krievijas Federālais drošības dienestam (FSB) un citiem speciālajiem dienestiem "nopietni pastiprināt pretterorisma darbu visās jomās", norādot uz ārvalstu izlūkdienestiem kā pretinieku.

2024. gada 22. martā FSB ziņoja, ka Maskavā aizdomās par saistību ar Krievu brīvprātīgo korpusu aizturēti septiņi vīrieši. Aizturēšanas laikā tika konfiscēti naži, mačetes, taktiskais cirvis, aerosola pistole un piparu aerosols.

Vairākas neidentificētas maskās tērptas personas ienāca izklaides centra galvenajā ieejā, atklāja uguni no automātiskajām šautenēm, pēc tam devās uz koncertzāli, kur apmēram pēc 10 minūtēm bija paredzēts grupas Пикник koncerta sākums. Teroristi turpināja šaut uz cilvēkiem, iemeta (pēc zālē sēdējušo aculiecinieku vārdiem) granātu vai aizdedzinošu bumbu, pēc kā ēkā notika sprādziens un izcēlās uguns. Ēkai sācis brukt jumts, ugunsdzēsēji nespēja sākt dzēšanu, līdz ieradās īpašo uzdevumu vienība; vēlāk atskanēja otrs sprādziens.

Saskaņā ar FSB provizoriskajiem datiem uzbrukumā tika nogalināti 40 cilvēki un vairāk nekā 140 tika ievainoti. Vēlāka informācija nogalināto skaitu vērtēja ap simtu.

Pulksten 0:00 pēc vietējā laika tika ziņots, ka teroristi, iespējams, ir aizbēguši.

Pēc izraisītā ugunsgrēka ēkai iebruka jumts, ugunsgrēks aptvēra 13 900 m² platību. Vēlāk ugunsgrēks tika lokalizēts. Augšējais stāvs bija pilnībā izdedzis.

Ap 0:30 pēc vietējā laika atbildību par teroraktu uzņēmusies Islāma valsts organizācija, kura regulāri uzņemas atbildību par dažādiem terora aktiem pasaulē.

Izdzīvojušie tika evakuēti ar medicīnisko helikopteru palīdzību, un ziņots, ka tika nosūtītas 70 ātrās palīdzības brigādes. Nezināms skaits cilvēku no skatuves aizbēga uz stāvvietu, bet citi aizbēga uz jumta.Varas iestādes evakuēja aptuveni 100 cilvēkus, kas slēpās pagrabā. Kāds izdzīvojušais stāstīja, ka bēgļus kavēja aizslēgtas durvis, liekot dažiem no viņiem uzlauzt durvis, lai aizbēgtu. Ugunsdzēsēji novērsa uguns izplatīšanos, savukārt trīs helikopteri tika izvietoti, lai izgāztu ūdeni uz degošā jumta.

 

Līdz pulksten 07:00 23. martā Vorobjovs ziņoja, ka ugunsgrēks ir ierobežots un lielākoties nodzēsts.Viņš publiskoja video, kurā redzami plaši bojājumi ēkai ar pilnībā sagruvušu jumtu un koncertzāles augšējās rindas.Tajā pašā dienā līdz pulksten 11:30 ugunsgrēks bija pilnībā nodzēsts.

IS–KP ziņojumā arī tika apgalvots, ka uzbrucējiem bija pistoles un naži. Tajā pašā dienā, kad tika publicēts ziņojums, IS–KP ar ziņu aģentūras Amaq starpniecību publicēja video, kurā redzama upuru nošaušana un rīkles pārgriešana.

Lielākā daļa bojāgājušo un ievainoto bija Krasnogorskas, Himku un citu Maskavas ziemeļrietumu nomalē esošo pilsētu iedzīvotāji. Starp bojāgājušajiem bija pa vienam pilsonim no Azerbaidžānas, Armēnijas, Moldovas un divi no Baltkrievijas.

Dažas minūtes pēc tam, kad tika ziņots par teroraktu, valstis un nevalstiskās organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, izteica līdzjūtību un atbalstu Krievijai un tās iedzīvotājiem. Amerikas Savienotās Valstis, piemēram, paziņoja, ka tās "ir informētas par ziņojumiem par apšaudi un uzskata, ka notikuma vietā redzamais materiāls ir šausminošs".

Ukrainas Aizsardzības izlūkdienests apgalvoja, ka 22. marta terorakts Maskavas apgabalā ir apzināta Putina režīma provokācija. "Tā ir apzināta Putina specdienestu provokācija, par kuru starptautiskā sabiedrība jau iepriekš brīdināja. Kremļa tirāns ar to sāka savu karjeru un vēlas to beigt ar tādiem pašiem noziegumiem pret saviem pilsoņiem," sacīja Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas pārstāvis Andrijs Jusovs. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukrainai nav nekāda sakara ar apšaudi un sprādzieniem Maskavas apgabalā.

19 stundas pēc uzbrukuma Putins uzstājās ar televīzijas uzrunu, kurā pasludināja 24. martu par valsts sēru dienu, netieši vainojot Ukrainu teroraktā.

Krievijas vēstniecība Latvijā apsūdzēja Latviju, ka tās rīcībā ir informācija par terorakta pasūtītāju: "Rīga labi zina, kas stāv aiz šī slaktiņa un atbalsta teroru pret mierīgajiem mūsu valsts iedzīvotājiem".

Terorakts un tā atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos izraisīja ksenofobisku un pret migrantiem vērstu noskaņojumu pieaugumu Krievijas sabiedrībā. Tā 23. martā taksometru dienestā strādājošie migrantu šoferi stāstīja par ziņojumiem no klientiem, kuri atteikušies braukt ar šoferiem-tadžikiem viņu tautības dēļ. Nākamajā dienā kļuva zināms, ka apmeklētāji apvainojuši kādu tadžiku izcelsmes Maskavas kafejnīcas darbinieku. Volgogradā un vairākās citās pilsētās notika policijas reidi pret migrantiem, bet Maskavā mājokļu un komunālo pakalpojumu darbinieki lūdza kolēģus no Tadžikistānas un Uzbekistānas netraucēt izbraukt uz ielām, lai nekļūtu par reidu upuriem. Blagoveščenskā nezināmas personas aizdedzināja migrantiem piederošu tirdzniecības paviljonu, bet Kalugā nezināmu personu grupa uz ielas piekāva trīs Tadžikistānas pilsoņus.

"Radio Brīvība" ziņoja par Kirgizstānas, Tadžikistānas un Ukrainas pilsoņu masveida aizturēšanu Maskavas Šeremetjevas lidostā. Viens no aizturētajiem žurnālistiem pastāstīja, ka ielidojušie ārzemnieki tika ieslodzīti vairāk nekā diennakti, nopratināti un daži no viņiem tika sisti.

2024. gada 26. martā Kirgizstānas Ārlietu ministrija aicināja savus pilsoņus atturēties no nevajadzīgiem ceļojumiem uz Krieviju, bet tiem, kas jau atrodas Krievijā, tika ieteikts neapmeklēt pārpildītas vietas.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Terorakts Maskavas apgabalā.