Tanks

Mūsdienās kaujas tanki ir spēcīgākais ierocis sauszemes kaujās, ar visbiezākajām bruņām un smagākajiem ieročiem. Tie var ātri pārvietoties arī pa šķēršļotu reljefu, bet prasa daudz degvielas, munīcijas un tehniskās apkopes, un nevar tikt ilgstoši izmantoti bez pārtraukumiem. Mūsdienu tanka galvenais ierocis ir lielgabals. Parasti tankam ir arī viens vai vairāki ložmetēji.

Kaujās tankus pirmoreiz izmantoja Lielbritānija 1916. gadā, Pirmā pasaules kara laikā. Šī kara laikā tanku galvenais uzdevums bija aizsardzības līniju pārraušana, atbrīvojot ceļu kājniekiem. Otrā pasaules karā tanki kļuva par galveno uzbrukuma ieroci, bet arī sekmīgi tika izmantoti aizsardzībā. Tie bija viens no galvenajiem elementiem vācu zibenskara taktikā. Lielākā tanku kauja notika 1943. gada vasarā pie Kurskas starp Vāciju un PSRS.

Tanki ir gandrīz visu mūsdienu bruņoto spēku bruņojumā, taču to nozīme gadu gaitā ir mazinājusies.

Vēsture

Tanks ir seno koncepciju 20. gadsimta realizācija: nodrošināt karavīrus ar mobilo aizsardzību un šaušanas spēku. Iekšdedzes dzinējs, bruņu plāksnes un kāpurķēdes bija galvenie jaunievedumi, kā rezultātā tika izgudrots mūsdienu tanks.

Bruņoti vilcieni parādījās 19. gadsimta vidū, un tika arī veidoti dažādi bruņoti tvaika un benzīna motoru transportlīdzekļi. Pirmais bruņotais automobilis tika uzbūvēts Austrijā 1904. gadā. Tomēr tie visi bija domāti tikai sliedēm vai viegli caurbraucamam reljefam. Tika izstrādātas praktiskas kāpurķēdes, kas sniedza nepieciešamo visurgājēja mobilitāti.

Daudzi avoti norāda, ka Leonardo da Vinči un Herberts Velss kādā veidā paredzēja vai "izgudroja" tanku. Da Vinči 15. gadsimta rasējumi, ko daži aprakstīja kā "tankus", parāda cilvēka kontrolētu četrriteņu transportlīdzekli ar lielgabaliem tam visapkārt. Tanki, kas ir aprakstīti Velsa 1903. gada īsajā stāstā The Land Ironclads, ir solis tuvāk bruņām klātai mašīnai, kurai ir iekšējs enerģijas avots, un kas var šķērsot grāvjus. Daži stāsta aspekti paredz taktisko izmantošanu un ietekmi uz tankiem, kas vēlāk sāka darboties. Tomēr Velsa ražotos transportlīdzekļus virzīja tvaiks un tie pārvietojās uz soļojošajiem riteņiem, izmantojot tehnoloģijas, kas tolaik bija jau novecojušas. Pēc britu tanku ieraudzīšanas 1916. gadā Velss noliedza to, ka būtu "izgudrojis" tos, rakstot: "Bet ļaujiet man norādīt, ka tā nebija mana ideja, es paņēmu ideju, manipulēju ar to mazliet, un pasniedzu to..". Ir iespējams, ka viens no britu tanku pionieriem, Ernests Svintons, bija zemapziņā ietekmējies no Velsa stāsta.

Mūsdienas

Tanka kaujas uzdevumi samazinās. Tanki strādā saskaņoti ar kājniekiem karadarbībā pilsētās, izvietojot tos pirms vada. Ienaidnieka kājniekiem iesaistoties cīņā, tanki var piesegt savējos kājniekus. Un otrādi, tie var būt uzbrukuma priekšgalā, kad kājnieki atrodas bruņotajos personāla pārvadātājos.

Tanki tika izmantoti, lai vadītu sākotnējo iebrukumu Irākā. Kopš 2005. gada tur ir 1100 M1 Abrams tanku, kurus izmanto ASV armija Irākas kara laikā.

Apkalpe

Lielākajai daļai mūsdienu tanku visbiežāk ir četri apkalpes locekļi, skaits ir samazināts līdz trim atkarībā no tā, vai pašielādēšanas sistēma ir uzstādīta, tie ir:

• Komandieris — atbildīgs par tanka komandēšanu, visbiežāk kopā ar citiem tankiem un atbalsta kājniekiem, komandierim ir nodrošinātas visas redzamības ierīces, nevis ierobežotās vadītāja un šāvēja redzamības ierīces.
• Mehāniķis-vadītājs — vada tanku, vadītājs bieži kalpo arī kā tanka ikdienas mehāniķis
• Tēmētājs — apkalpes loceklis, kurš ir atbildīgs par ieroču mērķēšanu.
• Lādētājs ielādē ieroci ar munīciju, kas atbilst mērķim, tankos ar pašielādēšanas sistēmu šī pozīcija tiek izņemta.

Vēsturiski apkalpes locekļu skaits svārstījās no diviem līdz divpadsmit, piemēram, pirms Otrā pasaules kara Francijas tanki bija pazīstami ar divu vīru apkalpi, kurā komandierim bez tanka komandēšanas vajadzēja pielādēt lielgabalu un šaut ar to. Pirmā pasaules kara tankiem vajadzēja lielu apkalpi. Tiem bija nepieciešami cilvēki, kas apkalpotu vairākus ložmetējus un lielgabalus. Bija tanki, kuru vadīšanai bija nepieciešams līdz četriem apkalpes vīriem: vadītājs, kurš darbojās kā transportlīdzekļa komandieris un apkalpoja bremzes (viņš varēja dot pavēles), stūrmanis, kurš darbojās ar pārnesumkārbu un droseli, kā arī viens vai divi vīri, kuri mainīja pārnesumus.

Tanku bruņas

Lai efektīvi aizsargātu tanku un tā apkalpi, tanka bruņām ir jānovērš dažādas prettanku briesmas. Tām jāspēj aizsargāt tanku un tā apkalpi pret kājnieku prettanku raķetēm, bumbām, prettanku mīnām, tiešiem artilērijas šāviņiem, un (retāk) kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču draudiem.

Tērauda bruņu plātnes bija agrākais bruņu veids.

Valstis un to tanki (nepilnīgs saraksts)

ASV konstruētie tanki

M4 Sherman, M1 Abrams

Francijā konstruētie tanki

Renault FT-17.

Itālijā konstruētie tanki

Fiat 3000.

Ķīnā konstruētie tanki

Tips 59, Tips 59D, Tips 69, Tips 79, Tips 80, Tips 85, Tips 88, Tips 98, WZ-1224.

Lielbritānijā konstruētie tanki

Little Willie, Mark, Mark I, Mark II, Mark III, Mark IV, Mark V, Mark VI, Mark VII, Mark VIII, Mark IX, Gun Carrier Mark I Supply, Mark A Whippet, Mark B, Mark C Hornet, Mark D Medium, FV101 Scorpion.

Polijā konstruētie tanki

TKS, TKS-D, TKD.

PSRS konstruētie tanki

MS1, T-26, T-34, KV-1, KV-2, T-10 (IS-5), IS-2, IS-7

Vācijā konstruētie tanki

A7V, Leopard 1, Panzerkampfwagen I.

Tanku izmantošanas nozīmīgākās robežškirtnes vēsturē

• Artilērijas vilcējs
• Bruņuautomobilis
• Bruņutransportieris
• Kājnieku kaujas mašīna
• Pašgājējlielgabals
• Tankete
• Teletanks

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tanks.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)