Tartu Universitāte: Universitāte Igaunijā, Tartu

Tartu Universitāte
Tartu Ülikool
Tartu Universitāte
latīņu: Universitas Tartuensis
Dibināta	1632
Tips	Publiska
Rektors	Tomass Asers
Akadēmiskais personāls	1740 (2016)
Studenti	13 750 (2016)
Doktorantūra	1400
Atrašanās vieta	Tartu, Igaunija 58°22′52″N 26°43′13″E / 58.381111°N 26.720278°E / 58.381111; 26.720278 26°43′13″E / 58.381111°N 26.720278°E / 58.381111; 26.720278
Iepriekšējie nosaukumi	Academia Gustaviana Tērbatas universitāte
Krāsa(-s)	zila      balta
Iesauka	UT
Mājaslapa	www.ut.ee

QS pasaules universitāšu reitingā Tartu Universitāte ir novērtēta visaugstāk no Baltijas valstu augstskolām, tā ierindojas augstajā 347. vietā, kas ir starp 2% vislabāko pasaules universitāšu.

Pašlaik universitātē ir apmēram 13 750 studentu, starp tiem 1300 starptautisko studentu no vairāk nekā 80 valstīm, tostarp no Latvijas.

Studijas Tartu Universitātē notiek igauņu un angļu valodā. Pilna laika studijas igauņu valodā ir bezmaksas; angļu valodas programmās pieejamas budžeta vietas. Universitāte piedāvā pilnu akadēmisko izglītību dažādās nozarēs.

Bakalaura līmeņa studijas

Tartu Universitāte piedāvā 75 dažādas pirmā līmeņa augstākās jeb bakalaura līmeņa programmas t. sk. arī tālmācības programmas, no kurām lielākā daļa tiek pasniegtas igauņu valodā, taču trīs — angļu valodā:

• Biznesa vadība
• Medicīna
• Dabaszinātnes un tehnoloģijas

Maģistra līmeņa studijas

Tartu Universitāte šobrīd piedāvā 90 dažādas maģistra līmeņa studiju programmas, no kurām 20 ir angļu valodā:

Kopš 2016. gada 1. janvāra Tartu Universitāte, apvienojot vairākas fakultātes un koledžas, pārgāja uz četru fakultāšu sistēmu, kuras mērķis ir veicināt starpdisciplinaritāti. Fakultāšu struktūru veido pētniecības skolas, zinātņu institūti un koledžas. Tartu Universitātes struktūrā ietilpst, piemēram, arī Tartu Universitātes bibliotēka, Tartu Universitātes muzejs, Tartu Universitātes dabas muzejs un botāniskais dārzs, Igaunijas Genoma krātuve un citas iestādes.

Pamatraksts: Gustava akadēmija

 

Tartu Universitāte ir dibināta 1632. gadā pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma kā tolaik Zviedrijai piederošo Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola ar nosaukumu Academia Gustaviana. Par teoloģijas profesoru kļuva kurzemnieks Georgs Mancelis, viņš 1636.—1637. gadā bija arī akadēmijas rektors. Sakarā ar Otrā Ziemeļu kara darbību akadēmija 1656. gadā tika pārcelta uz Tallinu un 1665. gadā uz laiku slēgta.

1690. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma augstskola Tērbatā atjaunoja darbību kā Academia Gustavo-Carolina, tomēr bada gadu dēļ to pārcēla uz Pērnavu 1695. gadā, kur tā ar pārtraukumu 1697. — 1699. gadā darbojās arī Lielā Ziemeļu kara laikā. Akadēmija tika slēgta tikai pēc tam, kad krievu karaspēks 1710. gada 12. augustā ieņēma Pērnavu.

 

Universitāte 1802. gadā tika atjaunota pēc Krievijas ķeizara Aleksandra I rīkojuma kā Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat). Atjaunošanas iniciatīva nāca no Vidzemes bruņniecības, no 1802. līdz 1893. gadam mācību valoda universitātē bija vācu. 19. gadsimta vidu uzskata par universitātes zelta laikmetu, un šajā periodā universitātē mācījās daudzi latviešu kultūras, ekonomikas un politiskie darbinieki, tostarp Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns un Kronvaldu Atis, kuri 1855. gadā izveidoja Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņu un iestājās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu. Kustība atpazīstama ar nosaukumu jaunlatvieši.

Vēlāk pārkrievošanas politikas dēļ Tērbatas Universitāti 1893. gadā pārdēvēja par Jurjevas Universitāti. To pameta lielākā daļa tās vācu izcelsmes pasniedzēju, un universitāte palēnām sāka zaudēt savu starptautisko prestižu. Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes to pārdēvēja par Provinces Universitāti Tērbatā (Landesuniversität Dorpat). 1919. gadā uz universitātes bāzes tika izveidota igauniskā Tartu Universitāte. Padomju okupācijas periodā tā tika pārdēvēta par Tartu Valsts Universitāti, tā kļuva par nozīmīgu socioloģisko datu apstrādes centru PSRS. 1989. gadā universitāte atguva savu iepriekšējo nosaukumu.

 

 

 

• Ludvigs Adamovičs — teologs (studējis teoloģiju)
• Juris Alunāns — literāts (studēja filoloģiju, valsts un tautsaimniecības zinātnes)
• Kārlis Ernsts fon Bērs — biologs (studējis medicīnu)

 

• Francis Balodis, arheologs (studējis teoloģiju, vēsturi, mākslas vēsturi un arheoloģiju)
• Jānis Balodis — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Krišjānis Barons — folklorists (studējis matemātiku un astronomiju)
• Ernests Bergmanis — ķirurgs, medicīnas profesors
• Ludis Bērziņš — teologs (studējis teoloģiju)
• Augusts Bīlenšteins — teologs, valodnieks (studējis teoloģiju)
• Aleksandrs Bunge - ārsts, botāniķis, Tartu Universitātes profesors
• Jānis Dzirne — ārsts, ķirurgs un urologs (studējis medicīnu)
• Jānis Endzelīns — valodnieks (studējis klasisko filoloģiju, privātdocents)
• Valts Ernštreits — valodnieks, tulkotājs, lībiešu valodas pētnieks (studējis somugristiku)
• Ernests Felsbergs — mākslas vēsturnieks, LU rektors (1922—1923) (Tartu Universitāte mākslas muzeja direktors 1911—1918)
• Johans Fišers — pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, teoloģijas profesors
• Nikolajs Hartmanis — filozofs (studējis medicīnu)
• Konstantīns Grēvinks — ģeologs un arheologs, ģeoloģijas profesors
• Dāvids Hieronīms Grindelis — nosacīti pirmais latviešu zinātnieks (ķīmijas un farmācijas profesors, rektors)
• Maima Grīnberga — tulkotāja, tulko no igauņu un somu valodas (studējusi filoloģiju)
• Teodors Grīnbergs — teologs (studējis teoloģiju)
• Aleksandrs Grīns — rakstnieks, virsnieks (studējis medicīnu)
• Jēkabs Grots — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Kristaps Helmanis — veterinārārsts, mikrobiologs un epizootologs
• Jākobs fon Ikskils — biologs un filozofs
• Kārlis Irbe — teologs (studējis teoloģiju)
• Kersti Kaljulaida — Bijusī Igaunijas Republikas prezidente (studējusi bioloģiju un biznesa vadību)
• Aleksandrs fon Keizerlings — ģeologs, universitātes kurators (1862—1869)
• Hermanis fon Keizerlings — filozofs
• Voldemārs Kernigs — neirologs (studējis medicīnu)
• Augusts Kirhenšteins — mikrobiologs un politiķis (studējis veterināriju)
• Kārlis Vilhelms Kupfers — anatoms, histologs un embriologs (studējis medicīnu)
• Janīna Kursīte-Pakule — literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe (studējusi filoloģiju)
• Emīls Krēpelins — psihiatrs, universitātes medicīnas profesors (1886—1891)
• Kronvaldu Atis — publicists, valodnieks, pedagogs (studējis Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos)
• Alberts Kviesis — jurists, Latvijas Valsts 3. prezidents (studējis tiesību zinātnes)
• Jēkabs Lautenbahs — dzejnieks un filologs (latviešu valodas lektors, profesors)
• Augusts Lēbers — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Emīls Lencs — fiziķis (studējis ķīmiju un fiziku)
• Jurijs Lotmans — semiotiķis
• Voldemārs Maldonis — teologs, filozofs (studējis teoloģiju)
• Georgs Mancelis — teologs un latviešu valodnieks, universitātes profesors un rektors (1636)
• Kārlis Mīlenbahs — valodnieks, pedagogs (studējis klasisko filoloģiju)
• Jēkabs Osis — filozofs (profesors, Tērbatas Universitātes rektors)
• Vilhelms Ostvalds — ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (studējis ķīmiju un fiziku)
• Jānis Reiters — luterāņu mācītājs un teologs (studēja teoloģiju)
• Augusts Rumpēteris — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Jānis Sanders — teologs (studējis teoloģiju, profesors)
• Veiko Spolītis — Latvijas izglītības darbinieks un politiķis (studējis politiku)
• Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve — astronoms, ģeodēziskā loka izveidotājs
• Eduards Svirlovskis — viens no augstākās farmācijas izglītības ieviesējiem Latvijā (studēja farmāciju)
• Krišjānis Valdemārs — latviešu ekonomikas un kultūras aktīvists, jaunlatviešu kustības izveidotājs (studēja valsts un tautsaimniecības zinātnes)
• Eduards Veidenbaums — dzejnieks (studējis tiesību zinātnes)
• Frīdrihs Vesmanis — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Voldemārs Zāmuēls — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Mārtiņš Zīle — ārsts, medicīnas sintēzes filozofijas izveidotājs

•  
  Tartu Universitātes botāniskais dārzs
•  
  Tartu observatorija
•  
  ESTCube-1
•  
  Tartu Universitātes Tautas mākslas ansamblis
•  
  Juridicum

• Mountain of muses : University of Tartu Museum on Toome Hill, Tartu: Tartu Ülikooli muuseum, 2014
• "200 aastat Tartu Ülikooli Kunstimuuseumi: valikkataloog = 200 years of the Art Museum of the University of Tartu: selected catalogue, Tartu: Tartu Ülikooli kirjastus, 2006
• Dorpat - Yuryev - Tartu and Voronezh : the fate of the University collection : catalogue. I = Dorpat - Jurjev - Tartu ja Voronež : ülikooli kollektsiooni saatus : kataloog. I = Дерпт - Юрьев - Тарту и Воронеж : история; Tartu: Tartu Ülikool, 2006
• Tartu tähetorn = Tartu Old Observatory / koostaja Lea Leppik ; [tõlge inglise keelde: Tiina Kirss ; toimetaja Mart Orav ; eessõna: Alar Karis ; kujundaja Kalle Toompere] Tallinn : Aasta Raamat, 2011

• Universitātes mājaslapa
• timeshighereducation.com
• Tērbatas universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā Arhivēts 2008. gada 22. decembrī, Wayback Machine vietnē. Prof. Jānis Stradiņš, Latvijas Vēstnesis, Nr. 26 (2791), 18.02.2003