Raibvaržu Dzimta: Abinieku dzimta

Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā.

Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas.

Raibvaržu dzimta
Dendrobatidae, (Cope), 1865)
Zilais dendrobats (Dendrobates tinctorius azureus) Raibais dendrobats (Dendrobates leucomelas)
Zilais dendrobats (Dendrobates tinctorius azureus)
Raibais dendrobats (Dendrobates leucomelas)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
ApakšklaseKailamfībijas (Lissamphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaBezastainie abinieki (Anura)
ApakškārtaJauno varžu apakškārta (Neobatrachia)
DzimtaRaibvaržu dzimta (Dendrobatidae)
Izplatība
Raibvaržu Dzimta: Izskats, Izplatība, Dzīvesveids
Raibvaržu Dzimta: Izskats, Izplatība, Dzīvesveids Raibvaržu dzimta Vikikrātuvē

Daļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.

Izskats

Lielākā vardīšu daļa ir nelielas, 1,5 līdz 6 cm garumā, reti 7 – 8 cm. Daudzas sugas ir koši krāsainas un raibas, sarkanas, zaļas, zeltainas, zilas, dzeltenas, melnas ar spilgtiem rakstiem, plankumiem un svītrām.

Izplatība

Dzīvo visos Dienvidamerikas tropiskajos reģionos, no Nikaragvas un Kostarikas līdz pat Brazīlijas dienvidiem.

Dzīvesveids

Raibvardes var izdzīvot vienīgi mitrā vidē. Mitinās mitros lietus mežos, dažas sugas var būt sastopamas sezonāli applūstošās zālainēs, ganībās, augļu dārzos, mitrās savannās. Parasti dzīvo uz zemes vai tuvu tai, lai arī var būt sastopamas kokos 10 m augstumā.

Pārtiek no maziem kukaiņiem, skudrām, zirnekļiem un lēcastēm.

Vienīgais dabiskais ienaidnieks ir čūska Liophis reginae, kas ir imūna pret vardes indi.

Aizsardzības tehnika

Vardes inde ir viena no bīstamākajām dzīvnieku indēm. Norijot vardi, plēsējs iet bojā, bet, nolaizot vardi, iestājas paralīze. Viena no bīstamākajām ir Kolumbijas rietumos dzīvojošā Phyllobates terribilis. Divi mikrogrami šīs indes var izrādīties nāvējoša cilvēkam, bet katrai vardei ir apmēram 200 mikrogrami bīstamās vielas.

Vairošanās

Daudzu sugu raibvardes ir gādīgi vecāki. Kad no olām izšķiļas kurkuļi, tie uzrāpjas mātītei uz muguras un viņa tos ienes ūdenī — sīkā lietusūdens baseinā, kas atrodas bromēliju dzimtas augu ūdeņainās iedobēs. Katrā tādā baseiniņā tiek ievietots tikai viens kurkulis. Šāds ceļojums var ilgt pat vairākas stundas, taču kurkuļi ir ļoti cieši piestiprinājušies pie muguras ar mitrām siekalām. Regulāri, pēc noteikta starplaika mātīte baro kurkuļus ar neapaugļotām oliņām. Attīstījusies varde izrāpjas no ārēji ananasiem līdzīgā kausveidīgā padziļinājumā un nokāpj zemē, kur sāk pieaugušas vardes dzīvi.

Raibvardes un cilvēks

Zināmas tikai četras raibvaržu sugas, ar kuru indi indiāņi mērcēja bultu, šautriņu un šķēpu uzgaļus (Amazones pamatiedzīvotāji daudz plašāk pielietoja kurāri). Dažkārt vardi uzmauca uz asa mieta un turēja virs uguns, līdz no ādas dziedzeriem izdalījās inde. To savāca mazā traukā un pēc fermentācijas piesūcināja bultas.

Aizsardzība

Lielāko apdraudējumu rada raibvaržu dabiskās vides — lietus mežu — iznīcināšana.

Klasifikācija

Dzimtai pieder trīs apakšdzimtas, 13 ģintis un aptuveni 180 sugas. Daļa sugu veido dažādu krāsu variāciju pasugas.

  • Colostethinae (Cope, 1867)
    • Ameerega
    • Colostethus
    • Epipedobates
    • Silverstoneia
  • Dendrobatinae (Cope, 1865)
    • Adelphobates
    • Andinobates
    • Dendrobates
    • Excidobates
    • Minyobates
    • Oophaga
    • Phyllobates
    • Ranitomeya
  • Hyloxalinae (Grant, 2006)
    • Hyloxalus

Galerija

Ārējās saites

Tags:

Raibvaržu Dzimta IzskatsRaibvaržu Dzimta IzplatībaRaibvaržu Dzimta DzīvesveidsRaibvaržu Dzimta Aizsardzības tehnikaRaibvaržu Dzimta VairošanāsRaibvaržu Dzimta Raibvardes un cilvēksRaibvaržu Dzimta AizsardzībaRaibvaržu Dzimta KlasifikācijaRaibvaržu Dzimta GalerijaRaibvaržu Dzimta Ārējās saitesRaibvaržu DzimtaBezastainie abiniekiCentrālamerikaDienvidamerikaDzimta (bioloģija)Suga

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

SaldūdensMugurkauls2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurssCēsu novada ciemu uzskaitījumsVilis LācisElizabete II Vindzora2024. gada Pasaules čempionāts hokejāLatvijas pilsētu ģerboņiLatviešu mitoloģijaAbiniekiMonocītiJūgendstilsKaspijas jūraPortatīvā dokumenta formātsRodrigo ĀbolsJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijaXXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiLidmašīnaValdorfpedagoģijaPļaviņu HESLieldienasASV prezidentu uzskaitījumsTrigonometriskās funkcijasRīgas domeMārtiņš FreimanisRubiju dzimtaKrievijas—Ukrainas karšMaltaFati (seriāls)NieresZemeVatikānsČārlzs III VindzorsMātes dienaLatvijas hokeja izlaseRadniecībaKuldīgaKaralis ArtursIekšzemes kopproduktsUrāna pavadoņiDezoksiribonukleīnskābeLatvijas robežasElektrolītsBluetoothTukuma novadsAutoritārismsTumsa (grupa)EzersKarību jūraInfrasarkanais starojumsDzīvoklis (seriāls)EtilacetātsPitagora teorēmaStepeTobāgoEtanolsPēteris VasksRomaOstravaPersonifikācijaDonsRīgas Stradiņa universitāteVidusjūraSkoliozeSēlijaMežāzis (zodiaka zīme)Latvijas ģeogrāfijaCilvēka bērnsJosifs StaļinsTuksnesisAlfabētsVikipēdijaŠizofrēnija🡆 More