Puma

Šis raksts ir par kaķu dzimtas sugu. Par vācu uzņēmumu skatīt rakstu Puma (uzņēmums).

Pumu angļu valodas ietekmē sauc arī par kuguāru, kalnu lauvu vai panteru, lai gan tā ir samērā attāls radinieks lauvām un panterām. Puma ir iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā dzīvnieks ar vislielāko nosaukumu skaitu pasaulē. Angliski vien tai ir vairāk nekā 40 dažādu nosaukumu.

Puma Puma concolor (Linnaeus, 1771)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Kaķveidīgie (Feliformia)
Dzimta	Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta	Kaķu apakšdzimta (Felinae)
Ģints	Pumas (Puma)
Suga	Puma (P. concolor)
Izplatība
Pumas izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā.
Puma Vikikrātuvē

Pumas dabiskais izplatības areāls ir Amerika. Tās izplatības areāls ir lielākais no visiem zīdītājiem Rietumu puslodē. Puma dzīvo, sākot no Jukonas upes Aļaskā līdz pat Andu kalnu dienvidiem. Puma ir otrais lielākais kaķu dzimtas dzīvnieks Rietumu puslodē un ceturtais lielākais kaķveidīgais plēsējs pasaulē. Par to lielāks Amerikas kontinentos ir jaguārs. Lai arī puma ir liela auguma plēsējs, tomēr tā pieder pie kaķu apakšdzimtas (Felinae), kurā pārsvarā ir vidēja un maza auguma plēsēji salīdzinājumā ar panteru apakšdzimtu (Pantherinae). Tāpēc puma ir tuvāk radniecīga mājas kaķim nekā lauvam.

 

Puma ir slaids un atlētisks plēsējs. Tas ir ceturtais lielākais kaķu dzimtas plēsējs pasaulē. Tēviņi, kā visām kaķu dzimtas sugām, ir lielāki nekā mātītes. Pieauguša tēviņa ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 2,4 metri. Mātītes ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 2,05 m. Tēviņi sver 53—100 kg, un to vidējā masa ir 62 kg. Bet mātītes 29—64 kg, ar vidējo masu 42 kg. Astes garums ir 63—95 cm. Pumas augstums skaustā 60—90 cm. Lielākās pumas dzīvo virzienā uz poliem, bet mazākās pie ekvatora. Vissmagākā datētā puma tika nošauta Arizonā, un tā svēra 125,5 kg. Turklāt minētais svars pumai bija ar izņemtām iekšām. Tiek pieņemts, ka dzīva tā varēja svērt 136 kg. Puma ir gandrīz tikpat liela kā jaguārs, tikai tās muskuļu masa ir mazāka un tā nav tik spēcīgi veidota. Reģionos, kuros pumas un jaguāra izplatības areāls pārklājas, pumas ir mazākas, nekā vidēji pumas mēdz būt.

Pumas galva ir apaļa, ar pagarinātu purna daļu, tās ausis stāv stāvus gaisā. Tai ir spēcīgi pleci, kakls un žokļi, kas kalpo, lai satvertu un noturētu lielu medījumu. Priekšķepām ir pieci ievelkami nagi, bet pakaļējām — četri. Pumai ir lielas ķepas. Priekšķepas ir lielākas nekā pakaļējās, bet pakaļkāju ķepas ir lielākās visā kaķu dzimtā. Lielās ķepas pumai dod priekšrocības, kāpelējot pa stāvu reljefu un veicot sarežģītajā vidē īsu, ātru sprintu. Puma spēj vertikāli stāvus uzlēkt līdz 5,4 metru augstumam. Horizontālā virzienā no vietas tā lec 6—12 metrus tālu. Tās ātrums sprintā ir 55—72 km/h. Lai arī puma neasociējas ar ūdeni, tā labi peld.

Pumas kažoks ir vienkrāsains, tomēr tam ir daudz tonālo atšķirību pat viena pumas metiena robežās. Pamatkrāsa ir smilšu brūna, bet tā var būt gan sudrabaini pelēka, gan ruda. Pavēdere, zods un pakakle ir gaišāki nekā mugura. Mazuļiem piedzimstot gaišajam kažokam ir nedaudz tumšāki plankumi, astei ir gredzeni, un tiem ir zilas acis. Neskatoties uz dažādām spekulācijām, nav pierādījumu tam, ka eksistē vai jebkad eksistējušas melnas pumas. Melānisms reizēm novērojams jaguāriem. Tad tos sauc par melnajām panterām.

 

 

Kā lielākā daļa kaķu dzimtas dzīvnieku, arī puma ir vientuļniece un teritoriāla. Grupās dzīvo tikai mātīte ar saviem mazajiem bērniem. Tēviņš un mātīte satiekas tikai, lai sapārotos. Medīt puma dodas krēslas stundās vakaros un no rīta. Tās teritorija var būt dažāda lieluma, atkarībā no iespējamās barības resursiem. Piemēram, Kanādā pumas tēviņa teritorija var būt 150—1000 km² liela, bet mātītei tā ir apmēram uz pusi mazāka. Pumas tēviņa teritorija var pārklāties ar mātītes teritoriju, bet ne ar cita tēviņa teritoriju. Mātītēm teritorijas var nedaudz pārklātais vienai ar otru. Teritorija tiek iezīmēta ar urīnu, fekālijām un skrāpējumiem koku mizā. Tēviņi nereti veido nelielas lapu un sausas zāles kaudzes, kas tiek iezīmētas ar urīnu.

Puma medī ļoti dažādus dzīvniekus. Pamtā tā medī jebko, ko var noķert, sākot ar kukaiņiem un beidzot ar lieliem zālēdājiem, kas var būt smagāki pat par 500 kg. Kā visi kaķveidīgie puma barojas tikai ar gaļu. Puma upuri nevajā ilgi, tā medī ar īsiem, jaudīgiem sprintiem. Visbiežāk pumas medī dažādus briežu sugas, īpaši raksturīgs tas ir Ziemeļamerikas pumām. Tas var būt melnastes briedis, baltastes briedis, vapiti un alnis. Puma medī arī mustangus, mājas zirgus, Kanādas aitas, mājas aitas un citus mājlopus. Pētījumos atklāts, ka 63% no medījuma ir pārnadži. Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kur pumas ir mazākas nekā Ziemeļamerikas ziemeļos, pumas medī mazākus upurus. Iecienīts medījums ir kapibaras. Pārnadži no kopējā medījuma sastāda vairs tikai 35%. To skaidro ar konkurenta jaguāra klātbūtni. Dienvidu pasugu pumas galvenokārt medī peles, žurkas, dzeloņcūkas, zaķus, putnus un rāpuļus.

Puma medījot savam upurim pielavās pēc iespējas tuvāk, tad īsā un spēcīgā sprintā uzbrūk medījumam. Tā nogalina upuri ar kodienu kaklā. Vidēji puma divu nedēļu laikā nogalina vienu lielu zālēdāju. Mazuļu audzināšanas laikā mātīte lielos zālēdājus medī biežāk, vidēji ik pa 3 dienām. Kad medījums ir nogalināts, puma to aizvelk uz drošāku vietu. To, kas paliek pāri, puma nosedz ar zariem, atgriežoties pie medījuma, kad jūtas izsalkusi. Puma neēd maitu. Tā barojas tikai ar nogalināta dzīvnieka gaļu.

 

Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 1,5—3 gadu vecumā. Mazuļi parasti dzimst vienu reizi 2—3 gadu periodā, lai gan reizēm tas var būt reizi gadā. Grūsnības periods ilgst 91 dienu. Lai arī lielākā daļa pumu ir poligāmas, mātītes reizēm ir monogāmas.

Mazuļus audzina tikai mātīte, kas ir ļoti agresīva, aizsargājot savus mazuļus. Tā bezbailīgi cīnās ar lielākiem dzīvniekiem un tos arī uzvar. Puma neatkāpjas pat no grizli lāča. Metienā piedzimst 1—6 mazuļi. Visbiežāk 2-3. Mātīte iekārto mazuļiem migu kādā alā vai koka dobumā. Tie piedzimst akli un nevarīgi. Māte tos zīda pirmos 3 mēnešus. Pēc tam tie sāk mātei sekot līdzi uz medībām. Jau 6 mēnešu vecumā tie sāk nomedīt savu pirmo medījumu. Piedzimstot mazuļiem kažokā ir nedaudz tumšāki pleķīši, kas ar laiku izzūd. Kad pumai 2,5 gadus veca, pleķīši ir izzuduši pilnībā.

Kad jaunās pumas ir apmēram 2 gadus vecas, tās pamet māti un dodas atrast savu teritoriju. Tēviņiem ir tendence aiziet ātrāk nekā jaunajām mātītēm. Turklāt tēviņi ceļo daudz tālāk prom no dzimtās teritorijas nekā mātītes. Savvvaļā puma dzīvo 8—13 gadus. Vecākā datētā puma, kas ir dzīvojusi savvaļā, sasniedza 18 gadu vecumu. Nebrīvē pumas dzīvo līdz 20 gadu vecumam.

Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām pumai tika izdalītas 32 pasugas. Tomēr pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi pasugu skaitu ir izmainījuši. Mūsdienās oficiāli tiek atzītas vairs tikai 6 pasugas, no kurām 5 mājo Latīņamerikā.

• Argentīnas puma (Puma concolor cabrerae)
• Dienvidamerikas austrumu puma (Puma concolor capricornensis)
• Dienvidamerikas dienvidu puma (Puma concolor puma)
• Dienvidamerikas ziemeļu puma (Puma concolor concolor)
• Kostarikas puma (Puma concolor costaricensis)
• Ziemeļamerikas puma (Puma concolor couguar)

• ARKive: Puma (Puma concolor)
• Nationalgeographic: Mountain Lion
• Cougar Tracks
• Pumas rēciens (audio)
• Felidae Conservation Fund