Psihokinēze: Hipotētiska spēja bez fizikālas iedarbības ar prāta palīdzību ietekmēt fizikālus ķermeņus

Tā kā psihokinēzes darbība pārkāpj zināmos fizikas likumus, tā parasti tiek pieskaitīta pie paranormālajām parādībām. Mūsdienās ar psihokinēzes gadījumu pētniecību lielākoties nodarbojas parapsiholoģijas disciplīna, kuras ietvaros ietilpst arī telepātijas, gaišredzības un citu paranormālo parādību izmeklēšana.

"Psihokinēzes" terminu visticamāk ir izgudrojis amerikāņu autors Henrijs Holts (Henry Holt), kurš 1914. gadā to pirmoreiz pieminēja savā darbā (On the Cosmic Relations). "Psihokinēzes" termins no grieķu valodas nozīmē (psychē) — 'prāts', 'dvēsele' un (kinēsis) — 'kustība', kas tādējādi kopā veido vārdu salikumu "kustība ar prātu" jeb "objektu kustība, izmantojot prāta spējas". Savukārt "telekinēzes" jēdzienu 19. gadsimta beigās — 1890. gadā — iespējams, radījis krievu autors Aleksandrs Aksakovs (Алекса́ндр Никола́евич Акса́ков). 'Telekinēze' grieķu valodā nozīmē (tēle) — 'attālums' jeb 'tālumā' un (kinēsis) — 'kustība', līdz ar to savienojumā veidojot vārdu salikumu "kustība no attāluma" jeb "objektu kustība bez fiziskas iedarbības no attāluma".

Izvērtējums

Viena no lielākajām problēmām, kas ir saistīta ar psihokinēzes gadījumu analīzi, ir tāda, ka pētniecības procesā zinātnieki bieži vien var tikt apmuļķoti. Galu galā zinātnieki ir mācīti uzticēties datiem, kas novērojumu ziņā tiek iegūti laboratorijā. Savukārt burvju mākslinieki un ekstrasensi, kas uzdodas, ka viņiem piemīt psihokinēzes vai cita veida paranormālās spējas, ir mācīti tā, lai maldinātu un apmuļķotu vērotājus caur vizuālajām maņām. Šī iemesla dēļ zinātnieki dažkārt var būt salīdzinoši vāji novērotāji psihokinēzes un citu paranormālo gadījumu demonstrācijās.

Viens no zināmākajiem gadījumiem, kurā psihokinēzes pētnieki sākotnēji tika apmuļķoti, norisinājās ASV, kad 1982. gadā parapsihologu komanda tika uzaicināta, lai izpētītu divus jauniešus — Maiklu Edvardsu (Michael Edwards) un Stīvenu Šavu (Steven Shaw), kuriem it kā esot piemitušas neparastas spējas. Tā, piemēram, abi jaunieši apgalvoja, ka bija spējīgi radīt attēlus uz jau esošām fotogrāfijām caur domu spēku, salocīt metālus un kustināt fiziskus objektus caur psihokinēzi, kā arī lasīt cita cilvēka domas u.tml.. Pēc vairākiem izdarītajiem novērojumiem parapsihologs Maikls Talburns (Michael Tahlbourne) bija tādā sajūsmā, ka pat izgudroja terminu "psihokinēts", lai tādējādi aprakstītu abus esošos jauniešus. Tajā pašā laikā arī citi parapsihlologi no dažādiem pētniecības institūtiem bija pārliecināti, ka, pateicoties abiem jauniešiem, atraduši leģitīmus pierādījumus tam, ka psihokinēzes iedarbība ir īsta. 1983. gadā abi jaunieši tomēr atzinās savā viltībā, norādot, ka viņiem neesot piemitušas īstas psihokinēzes spējas, kur veiktie pētījumu rezultāti lielākoties bija izrietējuši no parastiem burvju trikiem un cita veida viltībām.

Iespējams, viens no slavenākajiem gadījumiem, kad psihokinēzes novērotājiem izdevās atmaskot viltus pašpasludinātu psihokinēzes lietotāju, norisinājās 1973. gadā, kad tajā laikā ļoti labi pazīstamais izraēliešu ekstrasenss Uri Gellers (Uri Geller) piekrita piedalīties slavenā amerikāņa Džonija Karsona (Johnny Carson) televīzijas sarunu šovā (The Tonight Show Starring Johnny Carson). Jau pirms uzstāšanās Karsona televīzijas šovā Uri Gellers bija paspējis kļūt par vienu no apbrīnojamākajiem ekstrasensiem pasaulē, kurš vairākkārt bija nodemonstrējis to, ka, izmantojot tikai savu domu spēku, bija spējīgs salocīt metāla karotes. Džonijs Karsons, kurš pats agrāk savā jaunībā bija nodarbojies ar burvju mākslu, bija skeptisks pret Gellera pieņēmumiem, ka viņam piemita īstas psihokinēzes spējas, līdz ar to pirms izraēlieša ekstrasensa ierašanās viņa šovā Karsons nolēma pakonsultēties ar vienu citu tā laika pazīstamu kanādiešu izcelsmes amerikāņu iluzionistu Džeimsu Randi, kurš ieteica Karsonam pirms gaidāmā priekšnesuma sagatavot pašam savas metāla karotes un neļaut Gelleram un viņa komandai izmantot savējās. Šova laikā Karsons pārsteidza Gelleru ar ierosinājumu salocīt kādu no viņa piedāvātajām metāla karotēm, taču, lai arī kā Gellers mēģināja, neviena no metāla karotēm tā arī netika salocīta caur pašpasludinātā ekstrasensa psihokinēzes spējām. Vēlāk pēc mulsinošās Uri Gellera aiziešanas Karsons savā šovā palūdza Džeimsam Randi nodemonstrēt publikai, kā caur vienkāršiem un maldinošiem trikiem Gelleram bija izdevies radīt mānīgu iespaidu par to, ka viņam bija piemitušas psihokinēzes spējas.

Kopš tiem laikiem kādreizējais iluzionists Džeimss Randi ir izveidojis speciālu fondu, kas piedāvā 1 miljonu ASV dolāru lielu naudas balvu tiem ekstrasensiem, kas būtu spējīgi novērošanas apstākļos pierādīt, ka viņiem patiešām piemīt īstas psihokinēzes vai cita veida paranormālās spējas. Līdz šim neviens ekstrasenss nav bijis spējīgs pilnībā pierādīt savas spējas un izcīnīt piedāvāto naudas balvu.

Pretruna ar fizikas likumiem

No zinātniskā viedokļa psihokinēze, kāda tā tiek attēlota kinofilmās vai folklorā, diez vai reālajā dzīvē ir iespējama, jo tās darbības principi neatbilst dabas fundamentālo likumu kārtībai. Tā, piemēram, gravitācija, kas skaitās vājākais no dabas četriem fundamentālajiem spēkiem, ir tikai pievelkoša jeb saistoša, līdz ar to tā nevar tikt izmantota, lai paceltu gaisā vai atgrūstu fizikālus objektus. Turpretim elektromagnētiskais spēks pakļaujas Maksvela vienādojumiem, kas nepieļauj iespējamību atgrūst elektriski neitrālus objektus. Visbeidzot stiprās un vājās mijiedarbības spēki darbojas tikai ļoti īsos attālumos, kā, piemēram, starp elementārdaļiņu kodoliem, tādējādi arī tie sevī neietver vajadzīgās īpašības, kas ļautu īstenot psihokinēzes darbības reālajā dzīvē.

Psihokinēze jeb telekinēze ir pretrunā arī ar daudziem citiem fizikas likumiem, piemēram, ar apgriezto kvadrāta likumu un otro termodinamikas likumu. Ne velti šī iemesla dēļ mūsdienu zinātnē ir nostiprinājies apgalvojums, ka "neparastas jeb ārkārtējas prasības pieprasa neparastus jeb ārkārtējus pierādījumus" (Extraordinary claims require extraordinary evidence).

Sabiedrības ticība

2006. gada septembrī ASV tika publicēta aptauja, kurā 1721 respondents tika izjautāts jautājumos, kas bija saistīti ar reliģiju un paranormālām parādībām. Aptaujas rezultāti parādīja to, ka uz jautājumu "'vai ir iespējams ietekmēt apkārt esošo pasauli caur domu spēku (telekinēzi)? pozitīvu atbildi sniedza vidēji 28,2% no iztaujātajiem respondentiem, kas nozīmē, ka mūsdienās vidēji vairāk kā katrs ceturtais amerikānis tic psihokinēzes iedarbībai. Aptaujas rezultāti parādīja arī to, ka no tiem respondentiem, kas uz uzdoto jautājumu atbildēja pozitīvi, sievietes pēc dzimuma bija tās, kuras vidēji psihokinēzes iedarbībai ticēja vairāk (31%) nekā vīrieši (28,3%).

Literatūrā un kinogrāfijā

Psihokinēze jeb telekinēze ir viena no tām retajām spējām, kas populārajā kultūrā ir attēlota samērā plaši. Jau 1611. gadā angļu dramaturgs Viljams Šekspīrs savā darbā "Vētra" (The Tempest) bija ietvēris un aprakstījis psihokinēzes elementus. Tāpat psihokinēze kalpoja arī par centrālo darbības aprakstu amerikāņu autora Stīvena Kinga izdotajā romānā "Kerija" (Carrie), kas tika publicēts 1974. gadā.

Kinogrāfijā psihokinēzes elementi ir tikuši atspoguļoti tādās kinofilmās kā "Visvarenais Brūss" (Bruce Almighty, 2003), Zvaigžņu ceļš (Star Trek) un Zvaigžņu kari (Star Wars), kur psihokinēze lielākoties kalpo par centrālo avotu Spēkam, uz kuru aktīvi paļaujas sāgas galvenie protagonisti džedu bruņinieki.

• Paranormāla parādība
• Parapsiholoģija
• Poltergeists
• Pseidozinātne
• Telepātija

• Braude, S. E. ESP and Psychokinesis: A Philosophical Examination. Philadelphia: Temple University Press, 1979. pp. 283. ISBN 0-87722-163-4
• Holt, H. On the Cosmic Relations, Vol. 1. Boston; New York, NY: Houghton Mifflin Company, 1914. pp. 510.
• Kaku, M. Physics of the Impossible: A Scientific Exploration into the Worlds of Phasers, Force Fields, Teleportation, and Time Travel. New York... [etc.]: Doubleday, 2008. pp. 329. ISBN 978-0-385-52069-0
• Kelly, L. Skeptic's Guide to the Paranormal. Crows Nest, NSW: Allen & Unwin, 2004. pp. 261. ISBN 1 74114 059 5.
• Smith, J. C. Pseudoscience and Extraordinary Claims of the Paranormal: A Critical Thinker’s Toolkit. Oxford: Wiley-Blackwell, 2010. pp. 410. ISBN 978-1-4051-8123-5
• Steiger, B., Steiger, S. H. The Gale Encyclopedia of the Unusual and Unexplained. Detroit... [etc.]: Thomson & Gale, 2003. pp. 377. ISBN 0-7876-7764-7

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Psihokinēze.