Lietuva Nida

Šis raksts ir par pilsētas daļu Lietuvā. Par ciemu Latvijā skatīt rakstu Nida (Latvija).

Atrodas Kuršu kāpās, Neringas pilsētas dienviddaļā. Ir Neringas pašvaldības centrs.

Nida
Nida
Koordinātas: 55°18′10″N 21°00′20″E / 55.30278°N 21.00556°E / 55.30278; 21.00556 21°00′20″E / 55.30278°N 21.00556°E / 55.30278; 21.00556
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Neringa
Augstums	119 m
Iedzīvotāji (2012)
• kopā	2 385
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Nida Vikikrātuvē

Neringa ir iecienīta kūrortvieta, kuru ik gadu apmeklē ap 700 tūkstoši atpūtnieku no Lietuvas un pārējās Eiropas, jo īpaši Vācijas. Šeit atrodas Pārnidas kāpa, uz kuras uzbūvēts saules pulkstenis.

Nida (vācu: Nidden) pirmoreiz minēta Vācu ordeņa dokumentos 1429. un 1497. gadā. Tolaik tā atradusies apmēram 2 km uz dienvidiem no pašreizējās atrašanās vietas. Ceļojošo kāpu draudu dēļ tā 1784. gadā pārcēlās uz pašreizējo vietu. Līdz 1945. gadam Nida piederēja Austrumprūsijai.

1874. gadā uz Urbo kalna tika uzbūvēta Nidas bāka. Otrā pasaules kara laikā to sagrāva vācu karaspēks. 1945. gadā bāka tika atjaunota. 1961. gadā Nidas ciems tika iekļauts Neringas pilsētas sastāvā.

20. gadsimta pirmajā pusē Nida kļuva pazīstama kā mākslinieku pulcēšanās vieta (Künstlerkolonie Nidden). Šeit uzturējušies Maksis Pehšteins, Kārlis Šmits-Rotlufs, Kārlis Cukmajers, Ernsts Ludvigs Kirhners un citi. Nobela prēmijas literatūrā laureāts Tomass Manns no 1930. līdz 1932. gadam šeit dzīvoja vasarā. Šeit tika sarakstīts daļa no romāna Jāzeps un viņa brāļi (Joseph und seine Brüder). Viņa vasarnīca ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tajā atrodas kultūras centrs ar nelielu Mannam veltītu memoriālo ekspozīciju. Nidu apmeklējis arī cits Nobela prēmijas laureāts, franču filozofs un rakstnieks Žans Pols Sartrs.

•  
  Nidas osta
•  
  Tomasa Manna memoriālais muzejs
•  
  Nidas Etnogrāfiskā zvejnieku sēta
•  
  Atjaunotās kursenieku koka kapu zīmes Nidas kapsētā
•  
  Kuršu kāpas UNESCO piemineklis Nidā
•  
  Pārnidas kāpa