2023 Militārais Apvērsums Nigērā

gadā, kad varu pārņēma Nigēras Nacionālās gvardes karavīri.

2023. gada 26. jūlijā Nigēras Nacionālās gvardes karavīri aizturēja valsts prezidentu Mohamedu Bazumu, kas kļuva par Nigēras prezidentu pēc 2021. gadā notikušajām demokrātiskajām vēlēšanām, kurās viņš ieguva 55,6% vēlētāju balsis, bet cita karavīru grupa pasludināja viņa atstādināšanu, slēdza valsts robežas, apturēja valsts iestāžu darbību un izsludināja Policijas stundu. 28. jūlijā militārā hunta pasludināja prezidenta gvardes komandieri ģenerāli Abdurahamanu Tčiani par pagaidu valdības vadītāju.

Nigēra ir kļuvusi par piekto Rietumāfrikas un Centrālāfrikas valsti, kur kopš 2020. gada ir noticis apvērsums. Šis ir piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā un pirmais kopš 2010. gada.

Apvērsums izraisīja protestus galvaspilsētā Niamejā, kur vairāki simti prezidenta atbalstītāju sāka protesta gājienus, nosodot apvērsumu. Lai izklīdinātu protestētājus, armija un policija raidīja šāvienus gaisā.

Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) un Āfrikas Savienība nosodīja notiekošo un nosauca to par "valsts apvērsuma mēģinājumu". Arī ASV un ANO ir nosodījušas nelikumīgo varas sagrābšanu Nigērā un pieprasījušas nekavējoties atbrīvot prezidentu Bazumu. Tomēr par atšķirīgu nostāju paziņojušas ECOWAS dalībvalstis Mali un Burkinafaso, kurās arī valda militāri režīmi, tās uzsvērušas, ka citu valstu militāra spēka izmantošana Nigēras huntas gāšanai tiks uzskatīta par kara pieteikumu šīm abām valstīm, kā arī nav pievienojušās sankcijām.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Militārais apvērsums Nigērā.