Mikalojs Konstantīns Čurļonis vai Mikalojus Konstantins Čurļonis (lietuviešu: Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, poļu: Mikołaj Konstanty Czurlanis, dzimis 1875. gada 22. septembrī , miris 1911. gada 10. aprīlī) bija 19.
gads">1875. gada 22. septembrī [v.s. 10. septembrī], miris 1911. gada 10. aprīlī) bija 19. gadsimta beigu — 20. gadsimta sākuma lietuviešu gleznotājs un komponists. Vairāk nekā 250 muzikālu kompozīciju un apmēram 300 gleznu autors. Viņa darbi atstājuši būtiski ietekmi uz mūsdienu Lietuvas kultūru. Liela daļa no Čurļoņa gleznām apskatāma M. K. Čurļoņa Nacionālais Mākslas muzejā Kauņā.
Mikalojs Konstantīns Čurļonis | |
---|---|
Dzimis | 1875. gada 22. septembrī [v.s. 10. septembrī] Senoji Varēna pie Varēnas, Krievijas impērija (tagad Lietuva) |
Miris | 1911. gada 10. aprīlī (35 gadu vecumā) Pustelņika, Krievijas impērija (tagad Marku daļa, Polija) |
Tautība | lietuvietis |
Nozares | gleznotājs, komponists |
Mācījies | Varšavas Konservatorija, Leipcigas Konservatorija, Varšavas Mākslas akadēmija |
Mākslas virziens | simbolisms |
Slavenākie darbi | glezniecībā: triptihs "Pasaka" "Pavasara sonāte" cikls "Karaļu pasaka" mūzikā: simfoniskās poēmas "Jūra" un "Mežā" kantāte "De profundis" |
Dzimis 1875. gadā Senoji Varēnā kā vecākais bērns lietuviešu cilmes ērģelnieka Konstantīna Čurļāņa un viņa sievas Adeles, dzimušas Radmanes (Radmann), deviņu bērnu ģimenē. Ģimenes pirmā sadzīves valoda bijusi poļu valoda. 1878. gadā ģimene pārcēlās uz Druskininkiem, kur tēvs dabūja pilsētas ērģelnieka vietu. Jau agrā bērnībā Čurļonis parādīja muzikālās dotības. No 1889. līdz 1893. gadam mācījās kņaza Mihala Oginska mūzikas skolā Pluņģē. No 1894. līdz 1899. gadam studēja kompozīciju un klavierspēli Varšavas Konservatorijā, bet no 1901. līdz 1902. gadam papildinājās Leipcigas Konservatorijā.
Pēc kņaza Oginska nāves Čurļonis zaudēja viņa materiālo atbalstu un bija spiests atgriezties dzimtenē. No 1904. līdz 1906. gadam viņš mācījās gleznošanu Varšavas Mākslas akadēmijā. 1905. gadā devās ceļojumā uz Kaukāza kalniem. Pēc 1905. gada revolūcijas, kad Lietuvā atdzīvojās kultūras dzīve, viņš sāka identificēt sevi par lietuvieti. 1907. gadā Čurļonis kļuva par vienu no Lietuvas Mākslas savienības dibinātājiem un piedalījās Pirmās Lietuviešu Mākslas izstādes veidošanā Viļņā. Šajā laikā viņš pēc Lūznavas muižas īpašnieces ielūguma vasarās mitinājies un gleznojis viesu mājā muižas parka teritorijā un Rāznas ezera krastā (tagad tur atrodas Latgales novada rehabilitācijas centrs "Rāzna").
1909. gadā Čurļonis apprecējās ar mākslas kritiķi Sofiju Kīmantaiti un devās uz Pēterburgu, kur dzīvoja trūkumā un nesekmīgi centās gūt atzīšanu. 1909. gada beigās viņš iegrima dziļā depresijā un 1910. gadā tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā Varšavas pievārtē, kur 1911. gada pavasarī mira no pneimonijas. Apglabāts Rasu kapos Viļņā.
1911. gadā Viļņā un Kauņā, vēlāk arī Maskavā un Pēterburgā notika Čurļoņa piemiņas izstādes. 1913. gadā Krievijas impērijas polārā ekspedīcija Čurļoņa vārdā nosauca kalnu Franča Jozefa Zemē (krievu: Гора Чурляниса - Čurļāņa kalns). 1957. gadā lietuviešu kopiena atklāja Čikāgas Čurļoņa Mākslas galeriju (Čiurlionis Art Gallery), bet 1963. gadā viņa tēva mājās Druskininkos atklāja memoriālo muzeju.
Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Mikalojs Konstantīns Čurļonis, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.